Daugavpilī nav mājdzīvnieku kapsētas, un šai problēmai nav spēts atrast risinājumu daudzu gadu garumā. Tāpēc mežaparku zonās, kas atrodas blakus pilsētas mikrorajoniem, veidojas stihiskas mājas mīluļu kapsētas, kuru piemiņai saimnieki liek pat granīta pieminekļus.
Mājdzīvnieku kapsētu nav ne tikai Daugavpilī. Turklāt šādi nelikumīgi apbedījumi ne tikai samazina teritoriju, kur cilvēki varētu doties pastaigās, rīkot piknikus un nodarboties ar sportu, bet arī rada reālu apdraudējumu. Dzīvniekiem mēdz būt saslimšanas (trakumsērga, mēris, leptospiroze utt.), kuru dēļ viņu līķi būtu jākremē. Ja dzīvnieks ir slimojis, pastāv inficēšanās draudi, jo vīruss var nonākt augšējos gruntsūdeņos.
Nevar teikt, ka iedzīvotāji šajā jautājumā ir pamesti likteņa varā, jo jautājumu par dzīvnieka līķa utilizāciju par nelielu samaksu var atrisināt veterinārajā klīnikā. Turklāt Latvijā ir arī privātas mājdzīvnieku kapsētas, kuras par naudu piešķir vietu apglabāšanai, kā arī nokārto visas nepieciešamās formalitātes. Tomēr, neskatoties uz to, ļoti bieži cilvēki nes savus mirušos mīluļus uz tuvējo mežiņu, pat nenoskaidrojot viņu nāves iemeslu. Tur tiek izraksts kapiņš, kurš vairākumā gadījumu ātri vien tiek aizmirsts.
Visu rakstu lasiet 14. jūlija numurā.
