Inese Minova
Jau tuvākajā laikā kalendārā varētu tikt iekļautas jaunas svētku un atceres dienas, to paredz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas jaunie priekšlikumi, kas tiek gatavoti iesniegšanai Saeimā. Grozot likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, paredzēts 11. novembri – Lāčplēša dienu – noteikt par svētku dienu.
Pašlaik Lāčplēša diena ir ierindota starp atceres dienām, taču ir plānots to noteikt par svētku dienu – oficiālu brīvdienu. Ja šis datums iekritīs sestdienā vai svētdienā, tad kompensēt šo svētku dienu ar papildu brīvdienu nav paredzēts.
Likuma grozījumu autori uzsver, ka šī datuma ieviešana par svētku dienu būtu cieņpilns žests gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot 2019. gadu – kaujas 100. gadadienu. 11. novembra svinības jau kļuvušas par tradīciju, kurai ir liela nozīme skolu jaunatnes patriotiskajā audzināšanā.
Saskaņā ar komisijas ieceri, kalendārā varētu būt arī divas jaunas atzīmējamas dienas, kas gan netiks ieviestas kā svētku dienas. Par atceres dienu plānots noteikt 27. aprīli – Latgales kongresa dienu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne atzīst, ka šis datums ir ļoti svarīgs Latvijas vēsturē. Viņa uzsver, ka arī skolu jaunatnei ir jāstāsta par 1917. gada notikumiem, kad Rēzeknē notika pirmais Latgales latviešu kongress, kura laikā tika pieņemta astoņu punktu rezolūcija, paredzot Latgales pievienošanos pārējiem Latvijas novadiem, latgaliešu valodas saglabāšanu un citus latgaliešiem svarīgus jautājumus.
Nosakot šo datumu par atceres dienu, pašvaldībām būs pašām jāizlemj, vai šajā dienā izkārt valsts karogu.
Vēl viena komisijas iecere paredz ieviest Sociālā darba dienu marta otrajā svētdienā. Pagaidām gan vēl tiekot diskutēts ar valodniekiem, kā pareizi formulēt šīs atceres dienas nosaukumu, taču būtībā tie būšot sociālā darba darītāju profesionālie svētki.
