Subatē 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, svinēs Brīvības ielas svētkus. Tā sākas pie Tirgus laukuma un noslēdzas pie Subates--Ābeļu ceļa, kur tikai dažus metrus tālāk atrodas Latvijas un Lietuvas robežstabi. „Brīvības iela faktiski savieno mūsu Latviju ar Lietuvu. Zīmīgi, ka vēl pirms Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas tā bija ar bruģi noklātā Viļņas iela (fragments ir saglabājies). Ulmaņlaikos ielu pārdēvēja par Brīvības ielu. Padomju gados to nosauca par Sarkanarmijas ielu. Bet 90. gados, Latvijai atgūstot brīvību, arī iela atguva Brīvības ielas nosaukumu,” stāsta Subates un Prodes pagasta pārvaldes vadītāja Sofija Glūmāne.
Brīvības ielas sākumā uzceltas daudzdzīvokļu mājas. Tur dzīvo arī Olga Bičko, Subates pamatskolas darbiniece. Gan S. Glūmāne, gan kultūras ļaudis, kā arī kolēģi raksturo Olgu kā cilvēku ar zelta rokām. Viņa darina pērlīšu rotājumus -- kokus, šuj rotaļlietas un veido lelles, bet šoziem sāka gleznot ziedus. Rokdarbniece to visu dāvina mīļajiem, draugiem, kolēģiem. Olga tiek iesaistīta arī svētku noformējuma veidošanā. Rokdarbniece pati uzsvēra, ka jūtas piederīga Latvijai, lai gan atbraukusi no Turkmenistānas. Olga teica: „Mani radi dzīvo Krievijā, draugi Vācijā, arī meitas (dvīnes) ar znotiem (abi ir latvieši Jāņi) un mazbērniem ir prom no Subates. Es gan negribu braukt projām. Esmu iemīlējusi Subati. Tā ir miera osta. Mīlu Subates cilvēkus, kultūru. Jūtos brīva, radot to, kas dzimst galvā. Turklāt es varu brīvi ceļot. Kad ir valsts svētki, patīk izrotāt skolu, pilsētu. Draugi saka, ka mans noformējums ir ļoti latvisks.”
1999. gadā Brīvības ielā uz dzīvi apmetās uzņēmējs Laimnesis Ancāns ar sievu Lilitu, turpat izlolots dēls Elvis. Vaicāta, kā ir dzīvot Subatē un Brīvības ielā, Lilita atzina, ka mīļa ir gan tēva sēta Šēderes pagastā, gan ģimenes mājas Subatē.
Pilnu rakstu lasiet 3. maija numurā.
