Liepu ēnā, pilskalna pakājē par seno Lašu pagasta centru liecina vien dažas viensētas, daudzas no tām ir tukšas. Viens no šīs nomaļās vietas „pēdējiem mohikāņiem” ir Valija Samoviča, kura 26. jūnijā svin 80 gadu jubileju.
Pagaidām klusajā un mierpilnajā pensionāres ikdienā skaļākā varētu šķist radio balss lūgšanu stundās, bet drīz te blēs aitas, ko vecāsmātes dārzā ieplānojis ganīt mazdēls. Valijas kundze šeit, Eglaines ciema nomalē, pavadījusi lielāko sava mūža daļu. Pensionāre vēl atceras, kā pusmūžā ar kolēģi runājusi, ka, visdrīzāk, nodzīvos tikai līdz sešdesmit gadiem. Kā tomēr izdevies savas prognozes pārspēt? „Ar Dievpalīgu,” ar atbildi Valijas kundze nekavējas. Vecāki izšķīrušies, kad Valija vēl bija maza. „Lai arī cik steidzamas lietas būtu jādara, svētdienā jācenšas apmeklēt baznīcu,” padomu Valija iegaumējusi jau mazotnē, ar to dalījies priesteris Viktors Pentjušs.
Tā nu dzīvē sanācis, ka Valija augusi piecu meitu ģimenē, bet pēcāk pati audzinājusi trīs meitas. Vecākā dzīvo nepilna kilometra attālumā, jaunākā Daugavpilī, bet vidējā – Liepājā. Nesen pati Valija mērojusi tālo ceļu uz vēju pilsētu uz mazmeitas kāzām, bet ilgi tur uzturēties nespējusi – mājas sauca atpakaļ. Visas meitas ieguvušas augstāko izglītību. Šī gada novembrī apritēs trīs gadi kopš mūžībā aizgājis Valijas vīrs, tāpēc tagad dienas paiet vientulībā. Arī kaimiņu kļūst aizvien mazāk, par drupām pārvērtusies pienotava pilskalna otrā pusē. Tomēr drīzumā Valijas sētā ienāks jauni iemītnieki, mazdēls palūdzis atļauju šeit audzēt aitas. „Tagad būs ļoti labi – aitas noēdīs zāli, nebūs jāpļauj,” priecājas Valija.
Pilnu rakstu lasiet 26. jūnija numurā.
