Daugavpils novada Sventes pagasta viensētas „Gobas” īpašniekiem Verai un Pjotram Dubovskiem jūras plašumus aizstāj meži un tīrumi. Viņi, gluži tāpat kā slavenais apstākļu gūsteknis, audzē kazas un ķer zivis. Dzīvesbiedri pašu rokām gandrīz „no nekā” uzcēla māju. Taču visvairāk pārsteidz šo cilvēku vienkāršā dzīves filozofija – mazāk fizisku pūliņu un vairāk dzīves baudīšanas.
Mīlestība no skolas sola
Deviņdesmitajos gados Daugavpilī dzimušie dzīvesbiedri Dubovski, tāpat kā daudzi tajos laikos, nodarbojās ar biznesu, taču abi skaidri zināja, ka tad, ja radīsies iespēja doties uz laukiem – tuvāk dabai, viņi pametīs biznesu uzreiz un bez mazākās nožēlas. Un tā arī notika.
Dzīvesbiedri sākumā iegādājās viensētu kā vasarnīcu, jo bēdīgā izskata mājoklis nemaz neatgādināja pieklājīgu ģimenes ligzdu: „Mēs sapņojām par dzīvi dabas tuvumā, gluži kā Robinsoni, un priecājāmies pat par cauru šķūni vai zaru būdu,” stāsta Vera.
Tolaik viņiem nebija mašīnas, tāpēc uz Sventes ezeru brauc ar velosipēdiem. Pjotrs nodarbojās ar zemūdens medībām, bet Vera atpūtās – peldējās, baudīja gleznainās ainavas un lasīja grāmatas. Bet pats galvenais – viņi bija laimīgi un mīlēja viens otru. Tas arī nav nekas pārsteidzošs, jo savstarpējas jūtas jauniešiem radās jau skolā, kad viņi, mācoties vienā klasē, saprata, ka nespēs dzīvot viens bez otra. Tieši tā viss arī notika – Vera un Pjotrs kopā jau 41 gadu.
Viņiem paveicās. Par nelielu naudu izdevās nopirkt vecu māju, kura bija paredzēta nojaukšanai, un 15 hektārus zemes, galvenokārt mežu. Skatoties uz māju, nolaidās rokas, turklāt sienā rēgojās pamatīgs caurums, kuru bija atstājis Otrā pasaules kara laika vācu šāviņš. „Mājai nebija pamatu, arī elektrības. Grīda nelīdzena, durvis šķības, bet logu vietā – tukšas ailes. Taču mēs neapjukām, bet uzreiz ķērāmies pie darba un strādājām pēc principa – acis baidās, bet rokas dara. Turklāt manam vīram ir zelta rokas,” saka viensētas saimniece. Talanta un pacietības Pjotram ir pārpārēm – viņš prot visus darbus. Viss dīvainais āra interjers – no koka izcirstas cilvēku un zvēru figūras u.c., kā arī saimniecības ēkas ir Pjotra roku darbs.
Pilnu rakstu lasiet 3. jūlija numurā.
