„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 7. oktobris
Pirmdiena
Daumants, Druvvaldis
+6.8 °C
apmācies

Līksnas kultūras nama ēka var sabrukt kuru katru brīdi RU

Dinija Jemeļjanova

Šī gada augustā Līksnas pagasta kultūra nama sienās konstatētas jaunas plaisas un saņemts ceturtais apsekošanas atzinums, kas vēsta, ka ēka var sabrukt kuru katru brīdi. „Kas uzņemsies atbildību, ja ēka sabrauks?” atbilde uz šo pašu deputātu uzdoto jautājumu Daugavpils novada domes Finanšu komitejas sēdē 18. oktobrī izpalika. Pārspriests, vai uzsākt pārvaldes darbinieku evakuāciju, demontēt ēku, apjoz to ar žogu un vai atbalstīt pagasta pārvaldes piedāvāto risinājumu - izstrādāt jaunu būvprojektu.

Jāatzīmē, ka šobrīd slēgta ir viena daļa ēkas, proti, telpas kur atradās kultūras nams, bet piebūvē joprojām strādā seši pagasta pārvaldes darbinieki. Kultūras centra zāli un tam piederošās telpas no pagasta pārvaldes administrācijai paredzētās daļas atdala stipra nesošā siena, tomēr viennozīmīgi paredzēt nevar, vai zāle iebruks uz iekšu, vai uz ārpusi. „Pirms nedēļas brīvdienās Līksnas muižas parku apmeklēja vairākas ģimenes ar bērniem,” Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa norāda, ka, lai gan ēka daļēji ir norobežota ar aizsarglentu, ar to vien, iespējams, nepietiek.

Rezultātā komitejas sēdē izskanējuši priekšlikumi evakuēt pagasta pārvaldes darbiniekus, ēku efektīvāk nožogot un pēc iespējas ātrāk demontēt. Šīm idejām sekoja arī vairāki deputātu piedāvājumi, uz kurieni pārcelties pagasta pārvaldes darbiniekiem, minot gan Līksnas skolas ēku, gan iespēju īrēt telpas kādā privātīpašumā. Pagasta pārvaldes vadītāja kā vienīgo iespēju gan saskata pārcelšanos uz publiskā interneta telpu bibliotēkā.

Pirmo reizi plaisas konstatētas pirms pieciem gadiem, bet 2016. gadā izstrādāts būvprojekts, kas paredzēja administrācijas un kultūras ēku pārbūvēt par daudzfunkcionālu centru. Lēsts, ka tā izmaksas varētu sasniegt 1,3 miljonus eiro. Sākumā līdzfinansējums meklēts Eiropas Savienības fondos, bet neveiksmīgi. Pēc tam pagasta pārvalde cerēja uz finansējumu no pašvaldības budžeta, kas nozīmētu pamatīgu aizņēmumu no Valsts kases, bet šī gada maijā domē lemts, ka pašvaldība projektu īstenot nevarēs atļauties. „Ja būvdarbu iepirkums pavasarī būtu  apstiprināts, mēs jau šobrīd atrastos zem jauna jumta,” komentē B. Ozoliņa.

Pilnu rakstu lasiet 23. oktobra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.