Daugavpilī joprojām nerimstas kaislības ap sadedzināmo atkritumu katlumājas iespējamo būvniecību. 10. janvārī pilsētas domes ārkārtas sēdē tika izveidota šīs katlumājas projekta izpētes komisija (šo katlumāju iepriekš bija plānots būvēt Ķīmiķu mikrorajonā). Savukārt pēc piecām dienām „Latgales partija” pie domes sapulcināja mītiņu, lai protestētu pret šo ideju.
Deputātu komisijas, kurā iekļauts Andrejs Elksniņš („Saskaņa”), Igors Prelatovs („Mūsu partija”) un Inguna Kokina („Latgales partija”) galvenais mērķis ir noteikt to politiķu atbildības pakāpi, kuri savulaik atradās pie atkritumu sadedzināšanas katlumājas projekta pirmsākumiem. Kāpēc nolēma to būvēt pilsētā? Kas atbildīgs par 90 000 eiro izšķērdēšanu tās projektēšanai nepiemērotā vietā? Vai par to ir atbildīgs bijušais domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Ieviest skaidrību šajos un citos jautājumos piedāvāja „Saskaņas” deputāti.
Interesanti, ka apspriešanā pilsētas domes sēdē noskaidrojās, ka jau 2014. gadā pašvaldība apstiprināja aizliegumu būvēt tamlīdzīgus objektus pilsētas robežās. Taču vēlāk, 2017. gadā, šis lēmums netika ņemts vērā. Savukārt „Latgales partijas” pārstāvji uzskata, ka pašlaik svarīgāka ir firmas „Geo Consultants” slēdziena par ietekmi uz vidi izskatīšana. Tās eksperti nesaskata minētajā projektā nekādus draudus dabai un tuvumā dzīvojošiem cilvēkiem.
15. janvārī „Latgales partija” organizēja pie pašvaldības ēkas stundu ilgu mītiņu, kurā pauda savu protestu pret katlumājas būvēšanu pilsētas robežās. Šajā akcijā piedalījās aptuveni 50 cilvēki. Izņemot motīvu – ekoloģiju, partijas pārstāvji atzīmēja, ka Daugavpils domē ir jārīko pārvēlēšana, jo deputāti jau ilgu laiku nespēj rast kopsaucēju šajā un daudzos citos jautājumos.
Viens no partijas līderiem Jānis Lāčplēsis atzīmēja, ka, neskatoties uz to, ka šogad zaudēti 10 miljoni eiro Eiropas finansējuma (to novirzīs Ventspilij), Daugavpils varēs īstenot šo ideju. Viņš neizslēdz iespēju, ka komplekss varētu tikt izvietots ārpus pilsētas, turklāt tam nav obligāti jāatrodas pie kādas citas apdzīvotas vietas. Viņaprāt, 10-15 km gara cauruļvada ierīkošana nevarētu radīt finansiālas grūtības, jo tas faktiski būs reģionālas vai pat valsts nozīmes projekts. Taču šķēršļus tam visam rada tie, kuri, kā uzskata J. Lāčplēsis, lobē katlumājas būvniecību tieši 3. siltumcentrālē.
