„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 4. oktobris
Piektdiena
Dmitrijs, Francis, Modra
+8.3 °C
apmācies

Novadā aicina apkarot latvāņus

Pagājušā gada rudenī Daugavpils novada zemes ierīkotāji veica pašvaldības zemju apsekošanu ar mērķi noteikt, kādās teritorijās sastopama invazīvā suga – Sosnovska latvānis. Rezultāti liecina, ka situācija pēdējo desmit gadu laikā uzlabojusies, kopējās platības samazinājušās, tomēr, lai motivētu visus zemes nomniekus cīnīties ar šo problēmu, latvāņu ierobežošanas nepieciešamība varētu tikt stingrāk noteikta nomas līgumos.

Apsekošanā, kas veikta pirms desmit gadiem konstatēts, ka latvāņi aug 89 hektāru plašā pašvaldībai piederošā teritorijā, bet pērn veiktajā apsekošanā noskaidrots, ka tagad latvāņi sastopami vien 35 hektārus platībā. Savukārt privātpersonām un juridiskām personām piederošās zemēs latvāņi izplatījušies 196 hektāru plašā teritorijā, tā secināts apsekošanā, 2007. – 2009. gadā veica Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Pērn latvāņu izplatība pašvaldība apsekojusi tikai pašvaldībai piederošajās zemēs, privātīpašumos to var darīt tikai amatpersonas – inspektora klātbūtnē, informē Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra. „Domājams, ka neapsaimniekotajās teritorijās šie augi aizvien vēl ir, taču katram zemes īpašniekam un nomniekam par sev uzticēto zemi ir jārūpējas,” J. Bāra skaidro, ka izstrādāts plāns, ko pašvaldībai vajadzētu darīt, lai to sekmētu, piemēram, rīkot informatīvas aktivitātes. Līdz šim šāda plāna nav bijis un pēdējā apsekošana veikta  Pašvaldība esot piedalījusies projektu konkursos, lai iegūtu finanšu līdzekļus organizētai latvāņu apkarošanai, bet neveiksmīgi.

VAAD tiešsaistes kartē redzams, ka visvairāk latvāņi izplatījušies Višķu, Ambeļu un Biķernieku pagastā. „Slēdzot nomas līgumu, nomnieks apņemas uzturēt zemi labā stāvoklī, ja tur aug latvāņi – tas netiek ievērots,” komentē J. Bāra. Tāpēc nomniekiem ar pašvaldību būtu jāvienojas par konkrētu aktivitāšu veikšanu, ja viņi grib turpināt zemi nomāt. To, ar kādām metodēm to darīt, ir paša nomnieka vai zemes īpašnieka izvēle. Latvāņu ierobežošanas metodes aprakstītas Ministru kabineta noteikumos, stingrākie noteikumi ir pielietojot ķīmisko ierobežošanas metodi.