Mazo lauku skolu slēgšana turpinās arī šogad. Pagājušais gads Latvijā atzīts par lielāko demogrāfisko bedri šajā gadsimtā, un tas ietekmē arī skolu pastāvēšanu. Mazā skolēnu skaita dēļ 1. septembrī jaunais skolas gads nesāksies arī Asūnes sākumskolā (Dagdas novads) un Izvaltas pamatskolā (Krāslavas novads).
Izsvītros divsimt gadu pieredzi
2017.gadā Izvaltas pamatskolai apritēja 200 gadi, bet tās pastāvēšanas 203. gadā to paredzēts slēgt, lēmusi Krāslavas novada dome. „Tā ir viena no vecākajām skolām Latgalē, taču vasarā tā tiks svītrota no visiem skolu sarakstiem un datu bāzēm. Tiks izsvītrota divsimt gadu pieredze. Bet, ja bērni nedzimst, tad skola nevar pastāvēt,” saka direktore Lolita Proma.
Izvaltas pamatskolā šogad mācās 17 skolēni
Tostarp astoņi skolēni devītajā klasē, tikmēr pirmsskolas izglītības grupu apmeklē septiņi bērni. Kad pirms četriem gadiem L. Proma apvienoja darba pienākumus Izvaltas pamatskolā un Sauleskalna sākumskolā (to aizvēra 2017. gadā), Izvaltas pamatskolā bija 50 bērni. Izvaltas pagastā viņu gan ir vairāk, taču vecāki savas atvases ved uz skolām, kas atrodas pa ceļam uz darbu, saka L. Proma, piebilstot, ka pirmsskolas un pamatskolas vecuma izvaltieši mācās Daugavpilī, Biķerniekos, Krāslavā.
Pēc skolas aizvēršanas darbs būs jāmeklē sešiem skolotājiem, pārējie jau šobrīd strādā citās skolās, mūzikas skolotāja nesen atrada darbu Naujenes pamatskolā. Pirmo gadu Izvaltas pamatskolā strādā angļu valodas skolotāja Valērija Ivanova. „Tā ir mana pirmā darba vieta, pirmais gads pēc augstskolas. Te ir labs skolotāju kolektīvs, turklāt bērni grib mācīties. Klases ir mazas, tāpēc strādāt ir viegli,” teica skolotāja. Viņa neatbalsta to, ka tiek slēgta skola ar tik senu vēsturi. Jaunu darba vietu viņa meklēs Daugavpilī.
Skumīgs noskaņojums ir arī skolēniem. Devītās klases audzēkņi pašlaik gatavojas valsts eksāmeniem. „Skola ir jauka, arī skolotāji prot iemācīt,” stāsta Līga. „Žēl, ka nebūs skolas, bet ko lai dara, ja nav bērnu,” atzīst māmiņa Ināra Botore-Tumova, kuras pastarīte Katrīna Izvaltā apmeklē pirmsskolas izglītības grupu, bet dēls Edgars ir 8. klases skolēns. Mamma pastāstīja: „Gribētos, lai Edgars pabeigtu mācības šajā skolā, bet tas nenotiks. Bērni piedalās olimpiādēs, konkursos. Esmu mazliet nobažījusies, kā meitiņa 1. klasē iejutīsies lielajā skolā Krāslavā.”
Direktore Lolita Proma par pedagoģi strādā vairāk nekā 30 gadus, piedzīvojusi vairākas reformas un ir pārliecināta, ka skolu, tāpat kā lauku pastāvēšanu, nodrošina ģimenes. Tās izvēlas dzīvot tur, kur ir darbs un kur ir skola. Šobrīd Izvaltas pagastā, kur tikko slēdza pasta nodaļu, cilvēki strādā pagasta pārvaldē, bibliotēkā, skolā, veikalā, doktorātā un dažās zemnieku saimniecībās. „Varbūt mazajām lauku skolām, lai nodrošinātu ilgāku pastāvēšanu, jāpadomā par profesionālās izglītības programmām, jo ne jau visi bērni stāsies augstskolā,” atzīst direktore.
Slēdzot skolu, pašvaldībai būs jārisina jautājums, kas notiks ar Izvaltas skolas ēku. Tā ir nosiltināta, turklāt lielajā zālē notiek pagasta pārvaldes organizētie pasākumi, turpat darbojas Izvaltas pagasta bibliotēka.
Asūnes skola kopj latvisko pierobežā
Dagdas novada pašvaldība pieņēma lēmumu par Asūnes sākumskolas slēgšanu. Iemesls tas pats -- maz skolēnu.
Asūnes sākumskolā mācās 16 skolēni un astoņi bērni apmeklē bērnudārzu
Skolā strādā 10 skolotāji, un bez darba paliks divi vai trīs, jo vairākiem ir otra darba vieta citās skolās, stāsta Asūnes sākumskolas direktore Zita Gražule. Visos mācību priekšmetos mācības notiek apvienotajās klasēs.
Vēl pagājušā gadsimta 80. gados skolā bija divas paralēlklases, katrā mācījās vidēji 20-22 skolēni.
Vairāk lasiet 10. janvāra numurā!
Komentāri