„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. septembris
Svētdiena
Mihails, Miķelis, Miks, Mikus
+11.4 °C
apmācies

Vēstule : Kādu kultūras mantojumu Daugavpils atstās nākamajām paaudzēm

Latvijas simtgadei daudzas Latvijas pilsētas gatavoja dāvanas savai Dzimtenei. Arī Daugavpils poļu, latviešu, krievu, lietuviešu, baltkrievu, vācu un ebreju nacionālā kultūras biedrība 2012. gadā izteica vēlēšanos veidot Latvijas simtgadei veltītu vides objektu. Šim nolūkam Daugavpils dome un Daugavpils novada dome 2013. gadā nodibināja biedrību „Latvijai-100”, kuras uzdevumā ietilptu visi organizatoriskie pasākumi -- metu konkursa organizēšana, ziedojumu vākšana u.c.

No 2014. līdz 2018. gadam biedrība organizēja divus vides objekta metu konkursus, iedzīvotāju aptauju par tiem, noformēja attiecīgos dokumentus par vietas izvēli, vajadzīgo dokumentāciju par darbu uzsākšanu Vienības dārzā, kopā ar Daugavpils domes un Daugavpils novada domes dotācijām savāca ap 7000 eiro ziedojumu. Otrā metu konkursa rezultātā uzvarēja arhitekta I. Mailīša mets „Saules kalnā”, kas attēloja 100 stabules, uz kurām tiktu iegravēti daugavpiliešu vārdi, kuri devuši savu ieguldījumu Latvijas valsts tapšanā. Ziedotājiem, kuri ziedojuši 100 un vairāk eiro, būtu iespēja pasūtīt bruģakmeni ar savu vārdu. Vides objektā ”Saules kalnā” būtu iespēja izmantot arī mūsdienīgas instalācijas, transformējot uz stabulēm gan Latvijas karogu, gan Jāņu dienas tematiku, gan sporta pasākumus.

2018. gada 25. janvārī Daugavpils domes deputāti vides objekta „Saules kalnā” izveidošanai Komunālās saimniecības pārvaldei piešķīra 689,694 eiro. Pēc visu formalitāšu nokārtošanas, kas vilkās visu 2018. gadu, 2019. gada pavasarī bija jāsākas labiekārtošanas darbiem pēc Daugavpils būvvaldes sastādītā darba apraksta. Pēkšņi 2018. gada 7. decembrī Daugavpils domes deputāti Andreja Elksniņa vadībā nolēma izņemt no Komunālās saimniecības pārvaldes budžeta 689,694 eiro, kuri bija paredzēti vides objektam „Saules kalnā”, un novirzīt tos Daugavpils reģionālās slimnīcas ārstu Jaungada prēmijām, nesaskaņojot to ar biedrības „Latvijai-100” valdi, kura bija sākusi vākt iedzīvotāju ziedojumus. Šāda domes deputātu rīcība, ignorējot pašu lēmumus un Daugavpils iedzīvotāju intereses, ir nekorekta un nosodāma. Komunālās saimniecības pārvaldei gan tika apsolīts atņemto summu piešķirt 2019. gada budžetā. Protams, ka solījums, kā daudzi citi, netika izpildīts.

Pašlaik nav pilnīgi nekādas informācijas par domes tālāko rīcību vides objekta „Saules kalnā” izveidē. Biedrības „Latvijai-100” valdei ir ļoti žēl sava četru gadu darba. Valdei ir arī neērti ziedotāju priekšā, jo daudzi pilsētas iedzīvotāji bija ziedojuši 100 un vairāk eiro. Vieni no pirmajiem 100 eiro ziedotājiem bija uzņēmējs Žanis Šmeiss, jurists Ruslans Golovans, uzņēmējs Alberts Mendriķis, nu jau nelaiķe Geroida Bogdanova, Ludmila Ļubimceva un 150 eiro -- dekāns Aleksandrs Madelāns. Daudzi ziedoja 50, 20 un 10 eiro. Latviešu biedrība ziedoja 360 eiro, Krievu kultūras centrs -- 100, Baltkrievu kultūras centrs -- 110 eiro.

Lielākā daļa saziedotās naudas tika izlietota divu konkursu mākslinieku metu balvām, biedrības bukletiem un afišām, pasta izdevumiem un bankas pakalpojumiem. Pašlaik biedrība „Latvijai-100”, sakarā ar šādu nekorektu Daugavpils domes rīcību ir apturējusi savu darbību, slēgusi bankas kontu un 1030,13 eiro ziedojumu atlikumu, lai saglabātu to no bankas pakalpojumu samaksas, izņēmusi un ievietojusi seifā. Noguldīt to depozītā nebija iespējas, jo par depozīta kontu arī ir jāmaksā. Daugavpils novada dome, kas bija viena no biedrības „Latvijai-100” dibinātājām un līdzekļu iedalītājām, apsver iespēju izstāties no biedrības dibinātājiem.

Pirmskara Daugavpils Latviešu biedrība Daugavpilij atstāja grandiozāko celtni Latvijā -- Vienības namu, ko pilsēta izmanto vēl šodien. Ko paliekošu nākamajām paaudzēm atstās tagadējā?? Vai to peldošo kasti Stropu ezerā? Mēs gadiem runājam par koncertu estrādes celšanu, bet Rēzekne jau sen to ir uzcēlusi, arī pieminekli Latvijas simtgadei un pieminekļus saviem novadniekiem. Derētu arī kaut kas cēlāks represēto piemiņai. Mēs nekādi nevaram galvenajā puķu dobē pie Vienības nama iestādīt latvisku ornamentu ziedu kompozīciju, kur nu vēl uzcelt estrādi! Tad iestādiet vismaz Latvijas karogu, vai uzrakstu „Daugavpils 745”! Daugavpils taču ir otra lielākā Latvijas pilsēta. Kāpēc mūs apsteidz mazās Latvijas pilsētas?

Cienījamie Daugavpils domes deputāti! Tie ir jautājumi jums. Steidzieties! Tas ir jūsu laiks! Atstājiet kaut ko paliekošu par godu Latvijai un notikumiem pilsētā.

Daugavpils iedzīvotāji grib redzēt savu pilsētu sakoptu, bagātu ar dažādiem kultūras objektiem un piemiņas vietām. Strādājiet nākamajām paaudzēm, un pilsētnieki jūs sapratīs un atbalstīs!

Biedrības „Latvijai-100” valdes

priekšsēdētāja Genovefa Barkovska