Andris Ķesters, pirms kļuva par Daugavpils novada Laucesas pagasta pārvaldes vadītāju, darbojās „putnu” biznesā. Lai gan tās ir atšķirīgas darbības jomas, viņam tas nebūt netraucēja veiksmīgi risināt pagasta sociālās, komunālās un saimnieciskās problēmas, kārtējo reizi apliecinot to, ka talantīgs cilvēks un talantīgs it visā.
Pirmajā vietā – ūdens
Iepriekš Andris Ķesters sešpadsmit gadus strādāja putnu fabrikas „Daugavpils putni” direktora amatā Laucesas pagastā. Kad pirms vienpadsmit gadiem viņa vadītajā uzņēmumā sākās pārmaiņas, turklāt ne jau uz labo pusi, un laika posmā, kad veidojās Daugavpils novads, sākās kadru pārbīde, Andris Ķesters piedāvāja savu kandidatūru pagasta pārvaldes vadītāja amatam. Kādam varbūt neparasti šķita tas, ka uzņēmējs nolēmis kļūt par pagasta saimnieku: „Nekā pārsteidzoša šeit nav. Daudzus gadus (līdz pat 2001. gadam) es biju vietējās pagasta padomes deputāts, tāpēc aktuālākās problēmas pārzināju ļoti labi. Un man bija idejas, kā tās atrisināt praksē. Putnu fabrikā bija bizness, bet pagastā – cilvēki.”
Jau būdams pagasta pārvaldes vadītāja amatā, Andris Ķesters nolēma, ka pirmām kārtām jāsakārto ciema ūdensapgādes un komunālā saimniecība, kura gan morāli, gan tehniski bija tik ļoti novecojusi, ka nespēja izturēt nedz slodzes, nedz kritiku: „To rekonstrukcijas projekts jau bija uzsākts, tāpēc tajā bija ātri jāiedziļinās, jo laiks negaidīja. Taču ir jāsaprot, ka šī problēma bija ļoti liela un sarežģīta, tāpēc steiga tās risināšanā bija galīgi nevietā.”
Projekta īstenošanas laikā gadījās arī šķēršļi. Piemēram, tehnisku iemeslu dēļ uzreiz neizdevās nodrošināt Mirnija ciema iedzīvotājus ar kvalitatīvu ūdeni, jo atdzelžošanas stacija tobrīd pilnībā nepildīja savas funkcijas, tāpēc nebija iespējams saņemt nepieciešamās kondīcijas ūdeni. „Paldies novada domei. Tā piešķīra naudu šim projektam, mēs ierīkojām vēl vienu artēzisko urbumu un izbūvējām jaunu atdzelžošanas staciju. Tas atrisināja problēmu un, gribas cerēt, uz visiem laikiem. Tiesa, neapmierina tas, kā darbojas dažas iekārtas, taču šos jautājumus mēs risinām darba kārtībā,” pastāstīja Andris Ķesters.
… un ceļi
Arī Laucesas ciemā jau sen ir nepieciešams pilnībā atjaunot ūdensapgādes sistēmu, tostarp uzstādīt jaunu atdzelžošanas staciju. Taču, pateicoties projektam, jau ir rekonstruēta vecās bibliotēkas un pamatskolas ēka Birzniekos. Atjaunota arī pagasta pārvaldes ēkas fasāde.
Par ceļiem, un šis ir aktuāls jautājums visos pagastos, jārunā īpaši: „Pie mums briesmīgā stāvoklī bija gan mazie, gan lielie ceļi, kuri ir ļoti svarīgi, jo no to kvalitātes un funkcionēšanas atkarīgs ikviens pagasta iedzīvotājs. Visus gadus, strādājot pagasta pārvaldes vadītāja amatā, šo jautājumu nekad neesmu atstājis pašplūsmā un pastāvīgi to kontrolēju.” Tagad Andris Ķesters lepojas, ka pabeigta ceļa būvniecību uz veco skolu, turklāt arī šie darbi veikti projekta ietvaros. Trīs galvenie pagasta ceļi ir noasfaltēti, salaboti mazākie ceļi. Turklāt šis process turpinās, jo paveikt visu uzreiz nav iespējams.
Ir viss, bet maz cilvēku
Runājot par cilvēkresursiem, jāatzīmē, ka agrākajos gados pagastā dzīvoja aptuveni 1,5 tūkstoši cilvēku, tagad – nedaudz vairāk par tūkstoti. Vecie ļaudis aiziet mūžībā, jaunākie nesteidz „izbaudīt” visas lauku dzīves grūtības, bet jaunatne labākas dzīves meklējumos vairāk lūkojas citu Eiropas valstu virzienā un brauc uz turieni, lai gan šeit, lai ieinteresētu un piesaistītu jauno paaudzi, ir visi nepieciešamie resursi – Kultūras nams, sabiedriskais centrs, ciema bibliotēka ar lasītavām un datoriem, sociālais dienests, pat bāriņtiesa un, protams, kompetenti speciālisti, kuri ir atbildīgi par šiem pakalpojumiem un rūpējas par brīvā laika pavadīšanas iespējām. Savukārt tie, kuri vēlas demonstrēt savu talantu, var dziedāt pagasta vokālajā ansamblī „Prieks”.
Laucesas pagasta pārvaldnieka vadībā strādā 53 cilvēki, tostarp skolu darbinieki.
Pašlaik pagastā ir pabeigti gandrīz visi svarīgākie darbi, cilvēki ar savām problēmām vadītāja kabinetā nelaužas, tāpēc likumsakarīgs ir jautājums – vai Andrim Ķesterim nav jāgarlaikojas bez darba: „Agrāk cilvēki bieži nāca, lai risinātu ar zemi saistītus jautājumus, tas prasīja daudz laika un spēku. Tagad, pēc optimizācijas, tas vairs neietilpst pagasta pārvaldes funkcijās. Taču dažus „zemes strīdus” tomēr nākas risināt – tā ir dzīve, kurā viss plūst un mainās. Iedzīvotājiem ir arī daudz citu problēmu, arī tās ir jārisina. Vārdu sakot, nav laika sēdēt klēpī saliktām rokām.”
Jāpaspēj viss
Atbildot uz jautājumu, ar ko atšķiras putnu fermas un pagasta vadīšana, Andris Ķesters paskaidroja, ka iepriekšējā darbā viņš bija patstāvīgs un brīvs dažādu jautājumu risināšanā: „Biznesā jāprot „grozīties” un uzņemties atbildību, -- bez tā nekādi neiztikt. Savukārt pašreizējā amatā esmu ierobežots gan finansiālā, gan lēmumu pieņemšanas ziņā. Šeit es esmu atkarīgs no daudziem likumiem un instrukcijām, kā arī no savas vadības.”
Laucesas pagasta vadītājs, kā īstam patriotam pieklājas, dzīvo savā pagastā, savā mājā uz savas zemes.
Jāatzīmē, ka, izņemot darba pienākumus, Andris Ķesters daudz laika un spēku veltī ģimenes biznesam. Viņam ir 300 hektāri zemes, aptuveni simts liellopi, tostarp puse – slaucamas govis. Andris ceļas pulksten piecos no rīta un, pirms sēsties pagasta pārvaldnieka krēslā, paspēj paveikt daudz dažādu darbu, bet pulksten astoņos viņš – možs un spirgts, lietišķā uzvalkā jau enerģiski risina pagasta jautājumus. Šādas, lūk, ātras pārvērtības. Bet kā lai visu paspēj? „Ir jāprot organizēt savu uzņēmējdarbību, citādi nekas nesanāks. Saimniecībā ir strādnieki – slaucējas, mehanizatori un citi palīgi. Katrs dara savu darbu. Taču, neskatoties uz to, man pašam ir jāstrādā ar pilnu atdevi. Vairs neesmu jauns un spēki nav bezgalīgi,” saka Andris. Tāpēc viņš neplāno paplašināt savu lauku uzņēmējdarbību, ir laiks samazināt dzīves tempu, jo tajā, izņemot nebeidzamo darbu karuseli, vēl ir daudz kas cits interesants un uzmanības vērts.
