Atsaucoties Latvijas Pašvaldību savienības aicinājumam visām pašvaldībām vienoties vienlaicīgā atbalsta mītiņā, paužot solidaritāti Ukrainai, trešdien, 2. martā, pl. 18.00 pie Daugavpils Universitātes Vienības ielā 13 notika atbalsta mītiņš Ukrainai tās cīņā par valsts neatkarības saglabāšanu.
Protesta pasākumā, kura moto bija “Karam nē”, piedalījās vairāki simti dažāda vecuma un dažādu tautību cilvēku. Klātesošie protestēja pret Putina agresīvo politiku Ukrainā, turot rokās šīs valsts karogus un plakātus ar uzrakstiem „Stop karam”, „Putin, vācies ārā no Ukrainas!”, „Apturiet Putinu!”, „Ukraina, mēs esam kopā ar tevi”, „Putins -- 21. gadsimta Hitlers”, „Putin, šādi draugs nerīkosies”, un „Mēs visi gribam mieru”.
Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka šodien, Pelnu trešdienā, pret vardarbību Ukrainā protestē visā pasaulē. Pāvests Francisks šo dienu visā pasaulē pasludinājis par lūgšanas un gavēšanas dienu. Priesteris aicināja klātesošos apstāties no ikdienas steigas un aizdomāties, kas dzīvē ir pats svarīgākais, vai tas, kā esam dzīvojuši līdz šim, ir devis jēgu dzīvei, un lūgt Dievu, lai tas izdara neiespējamo un aptur karu un neļauj iemājot sirdī naidam, kas laupa prieku dzīvot, neļauj elpot un dzīvot. Tāpat garīgais tēvs aicināja nemeklēt ienaidniekus savā starpā, nest mieru, nevis šķelšanos un naidu. Daugavpilī dzīvo daudzu tautību pārstāvji un krievi nav vainīgi par to, ko dara Putins.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš uzsvēra, ka mēs visi viennozīmīgi sakām -- karam nē, nosodām jebkāda veida agresiju. Galvenais, kas ir cilvēkam, ir dzīvība, brīvība un viņa vērtības. Vienotība un saskaņa ir vērtības, kas ir jāciena un jāsargā ikdienā. Daugavpils mērs aicināja visus būt vienotiem un nepieļaut iedzīvotāju dalīšanu pareizajos vai nepareizajos, labajos vai sliktajos. Tā kā Daugavpilī dzīvo cilvēki ar dažādiem viedokļiem, pašvaldības vadītājs aicināja vadīties no tā, kas visus vieno. Mūsu nelabvēļus Latvijā un ārpus tās interesē parādīt, ka neesam vienoti, esam sašķelti. Daugavpils patlaban strādā, lai palīdzētu savai sadraudzības pilsētai Harkovai. Lai sniegtu tai humāno palīdzību, Jau vakar no Daugavpils uz Ukrainas – Polijas robežu izbrauca pirmais autobuss, lai nogādātu Daugavpilī 50 cilvēkus -- mammas ar bērniem. Tas ir pirmais, bet nebūs pēdējais autobuss, uzsvēra Andrejs Elksniņš.
Daugavpils Universitātes pasniedzējs, vēsturnieks Henrihs Soms minēja faktu, ka 2003. gadā, kad referendumā tika balsots par Latvijas iestāšanos Eiropa Savienībā, Latvijā par to nobalsoja 67% iedzīvotāju, Daugavpili tikpat daudz iedzīvotāju nobalsoja pret iestāšanos ES. Ir pagājis laiks, vai šo skaitli ir izdevies sadeldēt? Daļa cilvēku joprojām ir skatījusies austrumu nevis rietumu virzienā. Cerams, ka Ukrainas notikumi beidzot pārliecinās šos cilvēkus un mainīs viņu nostāju, cerams, ka viņi beidzot sapratīs, ka tieši Eiropa ir mūsu drošības balsts, teica Henrihs Soms. Vēsturnieks minēja kādu politiķi, kurš ir teicis, ka lai karotu, vajadzīgas trīs lietas -- nauda, nauda un vēlreiz nauda. Rezultātā arī Latvijā visdrīzāk netiks īstenotas dažādas ieceres, jo nāksies palīdzēt atgūties karā cietušajiem.
Daugavpils kultūras atbalsta biedrības vadītājs Aivars Broks, uzrunājot mītiņa dalībniekus, norādīja, ka šis pavērsies Eiropas vēsturē ir ne tikai traģisks, bet arī cerīgs. Šī traģēdija ir spiedusi katru no mums saprast, ka cilvēks nevar būt vienaldzīgs pret to, kas notiek pasaulē. Šodien cilvēki sāk mosties un viņiem ir jādara izvēle, vai mēs būsim ES pilsoņi un aktīvi piedalīsimies šajos procesos, vai sēdēsim uz dīvāna un teiksim, ka politika mūs neinteresē. Ir radusies cerība, ka imperiālisms Krievijā beigs pastāvēt. Noslēgumā Aivars Broks norādīja, ka Ukraina karo arī par Latviju, jo, ja tā nenoturēsies, karš var turpināties Eiropā.
Pulcējoties uz mītiņu Ukrainas atbalstam, daugavpilieši solidarizējās ar tiem daudzajiem tūkstošiem Latvijas un citu valstu iedzīvotāju, kuri pēdējās dienās jau ir vienojušies līdzīgās atbalsta akcijās par neatkarīgu Ukrainu.
