Turpinot īstenot Valsts policijas (VP) strukturālās reformas, no 1. marta Latgales reģiona pārvaldē iedzīvotājiem ierasto sešu reģiona iecirkņu vietā ir divi -- Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales. Neskatoties uz iecirkņu skaita samazināšanu, policistu skaits netika un netiks mazināts. Tāpat nemainīsies iedzīvotājiem līdz šim ierasto policijas iecirkņu atrašanās vieta, preses konferencē Latgales reģiona pārvaldē žurnālistus informēja VP priekšnieks Armands Ruks.
Iecirkņu pārvaldībā esošo teritoriju dalījums ir atbilstošs gan notikumu intensitātei, gan iedzīvotāju skaitam. Katrā ir aptuveni 130 000 iedzīvotāju. Ziemeļlatgales iecirknis apvieno līdzšinējo Rēzeknes, Ludzas, Balvu un Preiļu iecirkni, bet Dienvidlatgales iecirknī iekļauts līdzšinējais Daugavpils un Krāslavas iecirknis.
Ja līdz šim policisti pildīja šauras funkcijas -- uzraudzīja ceļu satiksmi, patrulēja ielās, darbojās operatīvās grupas, kas reaģēja uz noziegumiem, tad tagad visi ir sapludināti kopā pēc kompetencēm un tiek apmācīti, lai būtu spējīgi gan ātri reaģēt, gan arī rīkoties standarta situācijās, kas veido aptuveni 90% no policijas darba, negaidot citus kolēģus. Pasūtījuma slepkavību, bruņotu laupīšanu un tamlīdzīgos gadījumos notikušā izmeklēšanai pieslēgsies kolēģi no Kriminālpolicijas biroja, bet pavisam nopietnās lietās -- no Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes.
Policistiem būs daudz plašāka kompetence. Viņi varēs operatīvi darboties notikuma vietā, negaidot ierodamies citus kolēģus. Viņi reaģēs gan uz ceļu satiksmes noteikumu un sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, gan sadzīves konfliktiem un mazāk smagiem noziegumiem vai kriminālpārkāpumiem, kā arī spēs pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa uzsākšanu, veikt sākotnējās izmeklēšanas darbības un kriminālmeklēšanas pasākumus notikuma vietā.
Policijas pieejamība nemazināsies
Samazinoties iecirkņu skaitam, policijas pieejamība nemazināšoties, solīja Ruks. Tieši pretēji, likumsargi kļūšot iedzīvotājiem vēl pieejamāki un redzamāki.
Līdz šim valstī bija 41 iecirknis, kur darbojās dežūrdaļa, kuras darbības nodrošināšanai vajadzēja vismaz astoņus policistus. Patlaban šīs funkcijas lielā mērā pilda mobili iecirkņi -- ar nepieciešamo tehniku un datubāzēm aprīkoti mikroautobusi, kas patrulē ielās un izbrauc uz izsaukumiem. Ja līdz šim Latgalē pie katra no sešiem iecirkņiem darbojās reaģēšanas grupa, tad tagad reģionā darbojas kopumā 35 norīkojumi.
Lai apgūtu papildu iemaņas, policijas darbiniekiem, bez šaubām, būs vajadzīgs laiks. Taču tā nav raķešu zinātne, ko nevarētu apgūt. Šobrīd jau otro gadu darbojas profesionālas pilnveides programma.
Policijas iecirkņu darba organizācija notiek trijos pamata darba virzienos -- reaģēšana, prevencija un izmeklēšanas darbība.
Izvērtējot līdzšinējo darba organizāciju, ir ieviestas izmaiņas tās vadīšanas pieejā -- tiek samazināts vadītāju skaits un ieviests grupu vadības princips.
Lēmums par strukturālām reformām -- izsvērta un pārdomāta rīcība
Lēmums par strukturālām reformām Valsts policijā pieņemts, izvērtējot tās darbu pēdējos piecos gados, sekojot līdzi aktualitātēm un tendencēm, iepazīstot kolēģu darbu citās valstīs, kā arī uzklausot ārzemju ekspertu ieteikumus.
Strukturālo reformu nepieciešamību diktē arī VP personālsastāva un iedzīvotāju skaita samazināšanās. Ja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā Valsts policijā dienēja 12 000 līdz 13 000 amatpersonu, tad šogad janvārī -- vairs tikai 5005 policisti. Līdz ar to bija jādomā, kā padarīt darbu efektīvāku un iedzīvotājiem pieejamāku ar esošajiem cilvēkresursiem un materiāli tehniskajiem resursiem.
Tādējādi iecerēts stiprināt policijas klātbūtni un spēju reaģēt, ne tikai operatīvi ierodoties notikuma vietā, bet arī veicot ikdienas uzraudzību un vienmērīgi aptverot visu reģionu.
Līdzīgas izmaiņas iepriekš veiktas arī Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģiona pārvaldē. Pārmaiņas ir piedzīvojusi arī Galvenā kriminālpolicijas pārvalde un Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde. Līdz jūlijam reformu plānots realizēt visā Rīgas reģiona pārvaldē.
Reformas mērķis -- būt tuvāk sabiedrībai un spēt ātrāk reaģēt
VP Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks pulkvedis Gundars Trops piebilda, ka, apvienojot spēkus, tiek nojauktas robežas. Turpmāk būs mazāk priekšnieku, bet būs inspektori -- grupu līderi, kas veiks ikdienas darbu plecu pie pleca ar pārējiem kolēģiem, kā arī veiks uzraudzības funkcijas.
Lielākie zaudētāji šajā situācijā nosacīti būs vadības līmeņa policisti, kas nepaliks vadošos amatos, bet pildīs galveno un vecāko inspektoru darbu. Lai tas viņus neietekmētu negatīvi finansiālā ziņā, amatalgas viņiem plānots saglabāt esošā atalgojuma līmeni.
Kriminogēnā situācija nepasliktinās
Neskatoties uz to, ka Covid-19 izplatības un Krievijas uzsāktās agresijas Ukrainā rezultātā daudzu cilvēku dzīves līmenis ir strauji pasliktinājies, kriminogēnās situācijas būtiska pasliktināšanās reģionā pagaidām nav novērota, “Latgales Laikam” atzina VP Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks.
“Policijai, cītīgi darbojoties, vairāki organizētās noziedzības pārstāvji ir aizturēti un nogādāti ieslodzījuma vietās. Policija ir spējīga darboties, darbojas un kriminogēnā situācija novadā nepasliktinās,” uzsvēra Gundars Trops.
Arī lielais kara bēgļu pieplūdums no Ukrainas pēdējā gada laikā kriminogēno situāciju Latgalē nav būtiski ietekmējis.
