Vēsturniece Aija Piļka ir ķērusies pie grāmatas rakstīšanas par slaveno latviešu
dārznieku un selekcionāru, kurš starptautiski pazīstams kā pirmais, kurš spēja
selekcionēt aukstumizturīgu vīnogu šķirni, nosaucot to “Dvietes zilā”, Augšdaugavas novada Dvietes pagastā dzimušo Paulu Sukatnieku, un labprāt piekrita sniegt “Latgales Laikam” ieskatu grāmatas tapšanā.
* Kā radās ideja par grāmatu?
-- Esmu nodibinājusi biedrību “Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums”, darbojos vēstures pētniecībā, pētot gan Sēlijas, Kurzemes reģionus, gan arī pievēršoties dažādu personu biogrāfijām. Esmu nolēmusi pievērsties Paulam Sukatniekam. Viņš mani uzrunājis ar savu īpašo savdabību, mērķtiecību, lielajām darba spējām, zināšanām un bagāto iekšējo pasauli.
Uzzinot vairāk par Paulu Sukatnieku, sapratu, ka viņš ir unikāls cilvēks, kuru nedrīkst pamest “ēnā”. Esmu jau grāmatas rakstīšanas procesā. Grāmatas atvēršanas svētki notiks Paula Sukatnieka 110 gadu jubilejā -- 2024. gada augustā, Dvietē, esmu devusi tai nosaukumu “Dvietes nesaprastais ģēnijs”.
Jau vairāk nekā gadu vācu materiālus grāmatai, pētu senus P. Sukatnieka pierakstus, piezīmes, atmiņas, lekcijas, sarakstes. Manās rokās ir nonākušas daudzas P. Sukatnieka dzejoļu klades, viņa radītie zīmējumi. Ieskatos pagājušā gadsimta periodikā, selekcionāra publikācijās dažādos izdevumos, braukāju pa Latviju, uzklausot cilvēku atmiņas, tiekos ar vīnkopjiem un vīndariem, lai viņi dalītos ar savu pagātnes un tagadnes pieredzi un pastāstītu, ko viņiem nozīmē Pauls Sukatnieks. Esmu tikusies un runājusi ar viņa radiniekiem, savākusi vārākus desmitus unikālu fotogrāfiju.
Vācot materiālus grāmatai, iepazīstoties ar saturu, nonācu pie secinājuma, ka Pauls Sukatnieks ir bijis neviennozīmīgi vērtēta un daudzšķautņaina personība.
Pauls Sukatnieks piedzima 1914. gada 16. aprīlī Dvietes pagastā, Sēlijā, Kriša un Bertas Sukatnieku ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā ģimene bija spiesta doties bēgļu gaitās uz Jeļecu Krievijā, kur pavadīja četrus gadus. Pēc kara mazais Pauls kopā ar vecākiem atgriezās dzimtajā Dvietes pusē. Jau kopš bērnības viņš bija vientuļš. Sliktās redzes dēļ Pauls bieži vien deva priekšroku dabas vērošanai, nevis rotaļām ar vienaudžiem. Vislabāk viņš jutās dabā, pļavā, uz lauka, runājoties ar taureņiem, bitēm, vērojot augus -- tā bija viņa pasaule. Šādi, vērojot dabu, Pauls bieži vien aizklīda no mājām, kā rezultātā saņēma brāzienus no stingrā tēva, kas atstāja uz viņu iespaidu uz visu atlikušo dzīvi. Skolas gaitas Pauls Sukatnieks uzsāka Dvietes skolā.
Teju visu, kas saistīts ar selekciju, viņš apguva pašmācības ceļā. Tā kā fotogrāfija tajos laikos nebija lēta izprieca, viņš daudz zīmēja. Starpkaru periodā ģimenei tika iedots zemes gabals. Tēvs uzcēla māju, bet zeme bijusi visai mālaina, mitra un neauglīga. Pauls Sukatnieks audzēja ābeles, apiņus, graudaugus, zirņus, citus augus -- līdz pat 100 veidiem. Vīnogu audzēšanai viņš pievērsās nejauši, daudz ko apgūstot pašmācības ceļā.
* Kā viņš nonāca līdz vīnogām?
-- Pirmos divus vīnogu stādus Sukatnieks ieguva 20. gadsimta 30. gadu nogalē no dārzkopības entuziasta Cekula Dignājā, kas bija ievesti no Kanādas. Pirmie izmēģinājumi ar vīnogu audzēšanu gan nesanāca — ziemā stādi izsuta, jo pietrūka zināšanu un pieredzes, cik dziļi tie bija piesedzami.
Viens no Sukatnieka elkiem bija arī izcilais krievu zinātnieks -- selekcionārs Ivans Mičurins. Sukatnieks selekcionēja ne tikai vīnogas, bet arī arbūzus, melones, tomātus, kartupeļus, rozes un daudz ko citu, cenšoties darīt visu, lai latviešu tauta būtu paēdusi.
Vēlmi pievērsties dienvidu augu selekcijai Sukatniekā sekmēja bēgļu gaitās Krievijā
pārdzīvotais, kur bada dēļ nomira abas viņa māsas. Vēlākajos gados viņš izteicās, ka
latviešu tautas izdzīvošanai ir nepieciešami vitamīniem bagāti augļi un dārzeņi, jo Latvija ir ziemeļu valsts, tādēļ bez selekcionāra rokas pieskāriena šeit neiztikt.
* Ir dzirdēts, ka Sukatnieka ģimenes dzīve nav bijusi veiksmīga. Cik lielā mērā
tas atbilst patiesībai?
-- Tā kā Pauls bērnībā nebija izjutis mīlestību ģimenē, arī viņš pats vēlāk savā ģimenē bieži vien nemācēja to izrādīt. Visu dzīvi viņa lielā mīlestība bija un palika viņa dārzs un visu savu dzīvi viņš darīja visu, lai piepildītu savas ieceres saistībā ar selekciju. Pauls apprecējās ar meiteni Gaidu, ģimenē piedzima divas meitas un dēls.
Ar svešiem bērniem bijis atsaucīgs un interesants, bet paša bērni cietuši no tēva
uzmanības trūkuma. Iespējams, tas bija tāpēc, ka no viņu puses nebija pietiekamas
intereses par to, ko darīja tēvs. Viena no Paula Sukatnieka meitām sarunā atzinusi, ka viņai bijis bail no tēva, jo viņš visu laiku bijis dusmīgs. Pēc skolas bieži vajadzējis dārzā ravēt, bet leļļu, ar ko spēlēties, nav bijis.
Pauls Sukatnieks bija visai taupīgs un dzīvoja gana askētiski. Nepīpēja, nelietoja alkoholu, ar kaimiņiem nesagājās, uz baznīcu negāja, bet lielāko daļu nopelnītās naudas tērēja grāmatu iegādei.
* Varbūt ir iezīmējusies grāmatas struktūra?
-- Vairākas nodaļas grāmatā būs par Paula Sukatnieka aizraušanos ar dabu, mākslu un dzeju. Pauls Sukatnieks ne tikai rakstīja rakstus, bet arī dienasgrāmatas, katru dienu, daudzu gadu garumā, pierakstot gan sadzīves notikumus, laika apstākļus, gan fiksējot savu selekcijas darbu. Kādā no grāmatas nodaļām lasītāji varēs ieskatīties arī dažās dienasgrāmatu lappusēs. Viena no Paula mīļākajām nodarbēm bija dzejas rakstīšana. Savu dzīvi un sadzīvi mēdza aprakstīt dzejrindās. Atzīmējot Paula Sukatnieka 100. jubileju, tika izdots dzejrindu apkopojums. Bet krājumā ir apkopota maza daļiņa no visa viņa veikuma.
Vairākas nodaļas grāmatā būs veltītas viņa profesionālajam darbam, ko apguvis pamatā pašmācības ceļā un sadarbībā ar citiem dārzniekiem un selekcijas stacijām, sākot no 20. gadsimta 40. gadu otrās puses.
Turklāt Paulam Sukatniekam zināšanas šajā jomā bijušas tik pamatīgas, ka viņš ticis aicināts pat lasīt lekcijas augstskolā, kaut pats bijis vien ar pamatskolas izglītību.
Grāmatā būs arī nodaļa, kurā būs sniegta profesionāla un zinātniska informācija par Paula Sukatnieka selekcionētajām vīnogu šķirnēm. Par zinātnisko recenzenti piekritusi būt Dobeles Dārzkopības institūta zinātniece Dzintra Dēķena.
Esmu iecerējusi grāmatā izveidot arī albumu ar fotogrāfijām un P. Sukatnieka zīmējumiem.
* Kad Sukatnieks kļuva pa īstam populārs?
-- Divdesmitā gadsimta 40. gadu otrajā pusē viņš pievērsās melonēm un arbūziem, kam sekoja aizraušanās ar rozēm un vīnogām, ar ko viņš arī kļuva populārs. Viņš selekcionēja kopumā 360 vīnogu šķirnes, populārākās no kurām ir “Dvietes zilā” un “Supaga” – no vārdiem Sukatnieks, Pauls un Gaida --, “Sukribe”, “Guna”, “Zilga”, “Veina”, “Veldze”, “Agra”.
Pauls Sukatnieks aktīvi rakstīja publikācijas arī dažādiem vietējas un nacionālas nozīmes laikrakstiem un žurnāliem. Viņa raksti tika publicēti Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas izdevumos. Kopumā tapušas vairāk nekā 50 paša publikācijas, savukārt par Sukatnieka darbu, dalību dažādos pasākumos uzrakstītas vairāk nekā 100 publikācijas.
Kolhozs, kurā strādāja Sukatnieks, tolaik uz viņa rēķina daudz pelnīja. Selekcionārs aktīvi darbojās līdz 20. gadsimta 70. gadu otrajai pusei. Pēc tam, mainoties augstāku instanču un kolhoza vadības nostājai, kolhozam vīnogas vairs nebija vajadzīgas. Trūka darbaspēka, cilvēki nāca uz lauka un plūca vīnogulājus, postot Paula Sukatnieka mūža darbu.
Mūža nogalē Pauls Sukatnieks, būdams vientuļš, zaudējot spēkus un ticību, ar dziļu rūgtumu sirdī noskatījās, kā aizaug un iznīkst viņa mūža lielais darbs.
Pauls Sukatnieks nomira 1989. gada 12. augustā, dzimtas mājās “Apsītes”, Dvietē, apglabāts Ilūkstes luterāņu kapos.
Grāmata ir tapšanas stadijā un vēl ir iespēja sazināties ar autori, ja vēlaties padalīties ar atmiņām vai fotogrāfijām par Paulu Sukatnieku.
Rakstiet Aijai Piļkai uz e-pastu: info@kulturvesture lv vai zvaniet +371 22722488.
