„Industriālais parks Augšdaugava”, ko Līksnas pagastā plāno būvēt Augšdaugavas novads, guvis atbalstu Saeimā -- deputāti ar balsu vairākumu atbalstīja šo projektu. Tomēr ir diezgan daudz neapmierināto, kas iebilst pret šī objekta celtniecību, jo tādēļ ir jāizcērt koki lielā platībā. Par šī projekta nozīmīgumu pastāstīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts, kurš atbildēja uz visiem, tostarp arī visai neērtajiem, laikraksta „Latgales Laiks” jautājumiem.
– Manuprāt, ir loģiski sākt sarunu ar stāstījumu par to, ko nozīmē šis projekts? Kāpēc industriālais parks jābūvē?
– Par laimi, Saeima atbalstīja mūsu projektu, turklāt diezgan pārliecinoši. Par tā realizāciju nobalsoja 78 no 100 deputātiem.
Šobrīd nodarbojamies ar teritorijas lokālplānošanu. Jāatzīmē, ka lokālplānojumu jau pirmajā redakcijā atbalstījuši pašvaldības deputāti. Pašlaik norisinās tā publiskā apspriešana. Pēc tam domē pieņemsim galīgo lēmumu, apspriedīsim šo lokālo plānojumu un veiksim zemes lietojuma veida maiņu (pārveidosim meža zemi par rūpniecisku teritoriju). Esam jau bijuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, un kopā ar Latgales plānošanas reģionu gatavojamies piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, lai teritorijā izbūvētu publisko infrastruktūru: pievedceļus, pieslēgumu elektrībai, savienojumu ar dzelzceļu, kas atrodas blakus, izbūvēsim kanalizāciju. Viss būs atkarīgs no līdzekļiem, ko varēs saņemt no fondiem, jo šo naudu pašvaldība nevar atvēlēt no sava budžeta, mums tās vienkārši nav. Mēs varam piešķirt tikai daļu līdzekļu kā līdzfinansējumu.
Ja to izdosies īstenot, tad nākamais solis būs izsole, kurā izliksim apbūves tiesības noteiktos zemes gabalos. (Šī teritorija tiks sadalīta daudzos gabalos.) Gan komersanti, gan uzņēmēji, kuri būs ieinteresēti šīs teritorijas attīstībā, varēs piedalīties izsolē un iegūt apbūves tiesības. Pēc tam viņi varēs būvēt to, kas paredzēts mūsu lokālplānojumā.
-- Kas ir paredzēts plānā?
– Tur būs rūpnieciskā teritorija. Tas ir plašs spektrs, lai neradītu šķēršļus uzņēmējiem un dotu iespēju pašiem būvēt savu ražotni.
– Vai līdzīga ideja tiks īstenota vēl kaut kur?
– Pašlaik ar industriālajiem parkiem un degradēto teritoriju attīstību valstī ir izveidojusies interesanta situācija. Fakts ir tāds, ka daudz kas Eiropas finansējuma piešķiršanā ir atkarīgs no investoriem, kas piedalīsies projekta īstenošanā. Līdzfinansējums iepriekšējā plānošanas periodā bija no 40 līdz 85%, jaunajā periodā tas ir samazinājies un svārstās no 40 līdz 60%. Tāpēc šodien man ir grūti runāt par to, kas tiks uzbūvēts mūsu industriālā parka teritorijā. Mēs nevaram, nevēlamies un mums nav tiesību par to runāt. Tas kļūs zināms tikai pēc izsoles.
-- Un kad mēs varēsim to uzzināt?
-- Grūti pateikt. Lieta tāda, ka šis ir tikai otrs šāds gadījums Latvijā, es tagad runāju par likumu par meža zemes nodošanu. Pirmais precedents bija Valmierā. Zeme, kas tolaik atradās novadā, tika nodota Valmieras pilsētas domei (tagad tās jau ir apvienotas vienā administratīvajā vienībā). Tas bija pirms vairākiem gadiem. Ir pagājuši pieci gadi, un tagad tur tiek celtas ražošanas ēkas un ir ierīkota publiskā infrastruktūra. Ir jāsaprot, ka diemžēl pie mums ir visai liela birokrātija, par ko tagad runā Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš ar to cīnās, varu tikai noņemt cepuri prezidenta priekšā un cerēt, ka viņš spēs uzvarēt šajā cīņā. Un tieši šīs birokrātijas dēļ, manuprāt, visattīstītākajā Latvijas reģionā no projekta pieņemšanas brīža līdz būvniecībai pagāja pieci gadi. Būvniecība ilgs vēl divus gadus, un tikai pēc tam uzņēmēji varēs sākt normāli strādāt Valmieras novada a industriālā parka teritorijā. Viss ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet vispirms mēs runājam par mūsu birokrātiju. Tieši tāpēc Latvijā nav straujas attīstības, kā citās valstīs, tostarp kaimiņos -- Lietuvā un Igaunijā.
– Gatavojot projektu un arī tagad jūs saskaraties ar aktīvu “zaļo” pretsparu, kas iestājas pret Līksnas industriālā parka celtniecību. Kāpēc?
-- Daži cilvēki tādi ir. Viņi pieprasa attīstību, saka -- būvējiet ražošanas cehus, bet ne man blakus. Tādi ir visur, un rezultātā izrādās, ka teritorijas, kur kaut ko uzbūvēt, vienkārši nav. Vārdu sakot, mēs varam atgriezties viduslaikos. Nodarbosimies ar vākšanu, sēņosim, ogosim, ķersim zivis, un aizmirsīsim par attīstību.
-- Kāpēc šiem mērķiem tika izvēlēta teritorija tieši Līksnas pagastā? Vai nevarēja atrast citu vietu?
– Ir jāsaprot, ka uzņēmēji neko nebūvēs meža biezoknī, viņiem ir nepieciešama infrastruktūra. Netālu no izvēlētās teritorijas atrodas A6 šoseja, kas savieno Daugavpili ar Rīgu. Blakus atrodas dzelzceļa līnija, kas arī savieno Daugavpili ar Rīgu. Tepat blakus ir viena no lielākajām elektroapakšstacijām valstī, nedaudz tālāk stiepjas gāzes maģistrāle. Un, ja kādam būs nepieciešams gāzes pieslēgums, varēs izbūvēt cauruļvadu, izmantojot „Latvijas valsts mežu” (LVM) ceļus. Šajā vietā ir tikai LVM zeme, nav neviena privātīpašnieka. Patiesībā Latvijā pašlaik daudzi projekti tiek bremzēti tāpēc, ka zeme pieder privātīpašniekiem, kuri nevēlas to pārdot. Ņemot vērā visus šos apstākļus, zeme Līksnas pagastā ir labākais variants industriālā parka būvniecībai. Un vēl viena lieta. Mūsu reģions ir viens no zaļākajiem Latvijā, ja ne pats zaļākais, 30% ir aizsargājamas teritorijas. Tā ir gandrīz trešā daļa reģiona teritorijas. Un šajā gadījumā jāsaprot, ka mums ir jāpelna nauda, mūsu cilvēkiem vajag kaut kur strādāt. Ja mēs tikai sēņosim un ogosim, kā tad veidosim gan ģimenes, gan pašvaldības budžetu?
– Cik saprotams, tad vēl viena priekšrocība ir cilvēkresursi?
– Jā, tas ir viens no galvenajiem aspektiem. Šī teritorija atrodas ļoti tuvu Daugavpilij, turklāt arī ļoti daudzi Augšdaugavas novada iedzīvotāji dzīvo relatīvi tuvu. Es nesen viesojos Lietuvā. Kāds uzņēmējs vietējā parka teritorijā uzcēlis trīs rūpnīcas. Uzņēmuma apgrozījums ir 1 miljards eiro. Salīdzinājumam -- Latvijas gada budžets ir 17 miljardi eiro. Uz šīm rūpnīcām tiek vesti strādnieki, kuri dzīvo 60 kilometru rādiusā no darba vietas. Savukārt mūsu gadījumā pavisam netālu atrodas Latvijas otrā lielākā pilsēta Daugavpils, kur darbojas Rīgas Tehniskās universitātes filiāle, Daugavpils Universitāte un Latgales Industriālais tehnikums, kas gatavo jaunos speciālistus. Jau esam runājuši ar šo izglītības iestāžu pārstāvjiem par speciālistu sagatavošanu, kuri būs nepieciešami mūsu uzņēmējiem, un viņi izteikuši gatavību to darīt.
– No meža aizstāvjiem dzirdēju, ka šajā plašajā teritorijā būs tikai saules paneļu parks, kurā strādās tikai deviņi cilvēki. Tad jau sanāk, ka šīs baumas ir nepatiesas?
-- Protams, nepatiesas. Runājot par saules paneļiem, tad viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā jomā, būvēs saules paneļu parku Ilūkstē. Tā speciālisti jau ir saņēmuši būvatļauju un iesākuši darbus. Mēs viņiem iznomājām trīs zemes gabalus uz 30 gadiem. Uzņēmums plāno visus būvniecības darbus pabeigt līdz nākamā gada martam. Cits uzņēmējs izteica vēlmi veidot līdzīgu parku privātā teritorijā Kalkūnos, un mēs šo projektu atbalstījām. Kas attiecas uz Līksnas industriālo parku, tad gadījumā, ja uzņēmējs izteiks vēlmi būvēt saules paneļu parku kādā no zemes gabaliem un uzvarēs izsolē, tad kāpēc gan ne? Tas būs izdevīgi arī citiem uzņēmējiem, kuri vēlētos, lai blakus viņu ražotnei ir stabils elektroenerģijas avots.
– Ir izteikta vēl viena pretenzija -- jums jau esot cits industriālā parka būvniecības projekts. Runa ir par kopprojektu ar Daugavpils pilsētas domi. Jūs vēlaties kopīgiem spēkiem izbūvēt vēl vienu industriālo parku Locikos. Priekš kam tik daudz?
– Būtu labi, ja mums būtu trīs šādi objekti. Paraudzīsimies, kas notiek visā pasaulē, turklāt tālu nemaz nav jāmeklē, ņemsim par piemēru kaimiņvalsti Lietuvu. Līdzīgi industriālie parki ir uzbūvēti pie jebkuras lielākas pilsētas. Visa šāda veida infrastruktūra atrodas nevis pilsētas robežās, bet gan ārpus tās. Daugavpils atrodas mūsu novada centrā. Agrāk vai vēlāk līdzīgai attīstībai jāsākas arī Daugavpilī, un tāpēc ražošanas platības būs gana pieprasītas. Paskatieties, kas notiek pie Rīgas. Neatkarīgi no tā, pa kuru ceļu jūs iebraucat pilsētā, visur ir parki, industriālie rajoni, kur dzīve kūsāt kūsā. Ārpus pilsētas zeme ir lētāka, blakus ir arī nepieciešamais darbaspēks.
Locikos ir paredzēts cita veida industriālais parks. Tur tiks izmantotas augstās tehnoloģijas. Ir jāsaprot, ka nekāda “zaļā” ražošana nekad nevarēs būt saistīta ar lidostu. Un, ja Locikos pielietosim “zaļās” tehnoloģijas, tad lidostas tur noteikti nekad nebūs. Bet Daugavpils, saku to jau trešo reizi, ir otra lielākā pilsēta Latvijā. Un pie mums joprojām nav lidlauka. Paskatieties uz Lietuvu -- tur ir trīs starptautiskās lidostas, Igaunijā vēl vairāk -- trīs starptautiskās un divas vietējās lidostas. Mēs nevaram dzīvot bez lidostas, un kādreiz mums tāda noteikti būs. Tas ir tikai laika jautājums. Un tagad ir jādomā nevis par sevi, bet par bērnu un mazbērnu nākotni.
-- Paldies par sarunu!
