Aizvadītā gada otrajā pusē publiskajā telpā tika izplatītas ziņas, ka vienai no lielākajām Latvijas reģionālajām slimnīcām – Daugavpils reģionālajai slimnīcai (DRS), aizvien pieaugošo parādsaistību dēļ draud maksātnespēja. Pēc dažiem mēnešiem toreizējais ārstniecības iestādes vadītājs Grigorijs Semjonos paziņoja par atkāpšanos no ieņemamā amata. Slimnīcas vadību uzņēmās Inta Vaivode, kura pirms kāda laika jau bija vadījusi DRS, un veselības vadības speciālists, bijušais Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs. Lai noskaidrotu, kā slimnīcas jaunajai vadībai ir veicies ar iestādes finansiālo problēmu risināšanu, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Edgaru Labsvīru.
* Kā DRS nokļuva neapskaužamā finansiālā situācijā?
- Naudas plūsma iestādē bija negatīva jau kopš 2022. gada oktobra, kad būtiski samazinājās tā saucamais Covid-19 finansējums, kas bija aptuveni 3,5 miljoni eiro gadā. 2023. gadā slimnīcas parāds pieauga par aptuveni četriem miljoniem eiro un turpināja augt arī šogad līdz pat martam, kad pie teju deviņu miljonu eiro atzīmes parādu līkne pārlūza un sāka iet uz leju. Uz augusta sākumu DRS parādu izdevies samazināt līdz 7,435 miljoniem eiro.
Slimnīcas finansiālo saistību lielāko daļu veido parādi medikamentu un medicīnisko ierīču piegādātājiem. Pērn tas pieauga par aptuveni četriem miljoniem eiro un kļuva par vienu no pamatriskiem slimnīcas bankrotam. Ja piegādātāji zaudētu ticību, ka slimnīca spēs norēķināties, viņi varētu pieteikt tās maksātnespēju. Slimnīcas vadībai joprojām daudz laika prasa dažādu jautājumu risināšana ar piegādātājiem. Šobrīd teju ar visiem lielākajiem piegādātājiem ir noslēgti parādu atmaksas grafiki, saskaņā ar kuriem no slimnīcas netiek piedzīti soda procenti un tā dzēš savu parādu viena līdz divu gadu laikā. Par to piegādātājiem milzīgs paldies.
Covid-19 ārstēšana DRS ieņēma lielāku pamatdarbības apjomu nekā lielākajā daļā citu Latvijas slimnīcu, tādēļ arī Covid-19 finansējuma samazinājumu iestāde izjuta visbūtiskāk. Latgali smagāk nekā citus reģionus Covid-19 izplatība skāra tādēļ, ka šeit bija salīdzinoši zemāka vakcinācijas aptvere. Salīdzinoši sliktāks reģionā ir arī iedzīvotāju vispārējais veselības stāvoklis, kas zināmā mērā varētu būt saistīts arī ar viņu salīdzinoši zemāku maksātspēju.
Otrs faktors, kas veicināja parādu pieaugumu, bija slimnīcas iekšējā pārvaldība. Līdzko samazinājās Covid-19 finansējums, DRS vadībai bija jāpieņem attiecīgi lēmumi par izdevumu samazināšanu. Atalgojums personālam veido aptuveni 70% no slimnīcas budžeta kopīgajiem izdevumiem. Izdevumi medikamentu un medicīnisko ierīču iegādei -- vēl 20%. Un tikai 10% no kopējā DRS budžeta veido pārējās ar slimnīcas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā komunālie pakalpojumi un slimnieku ēdināšana.
* Kas izdarīts, lai uzlabotu DRS finansiālo situāciju?
- Lai apturētu DRS slīgšanu parādos, ir nācies samazināt izdevumus personāla atalgojumam, kā arī medikamentu un medicīnisko ierīču iegādei.
Ieviešot summēto darba laiku, slimnīcā ir izdevies samazināt izdevumus par virsstundu apmaksu. DRS līdz šim bija viena no nedaudzajām ārstniecības iestādēm Latvijā, kur šāda pieeja vēl nebija ieviesta. Līdz ar to mēnesī, kurā bija izveidojusies pārstrāde, darbiniekam tika maksāta gan darba alga, gan arī piemaksa par virsstundām. Savukārt mēnesī, kurā viņam pietrūka nostrādāto stundu -- darba alga. Patlaban, kad nostrādātās darba stundas par vairākiem mēnešiem summējas, pārstrāžu apmērs ir būtiski samazinājies. Līdz ar to samazinājušies arī izdevumi virsstundu apmaksai. Algu samazinājums par 5--10% pamatā ir skāris darbiniekus ar lielām algām, nevis tos, kas saņem vienu vai divus tūkstošus eiro mēnesī.
Aktīvi strādājot ar medikamentu un medicīnas ierīču piegādātājiem, ir izdevies saņemt arī atlaides vairākās visvairāk pirkto medikamentu pozīcijās. Tādējādi DRS izdevumi šiem mērķiem no 6 miljoniem eiro pērn pirmajā pusgadā ir samazinājušies līdz 5,5 miljoniem eiro attiecīgajā šī gada laika posmā. Ekonomiju veido gan cenu kritums, gan arī iepirkto medikamentu apjoma samazinājums.
Izmaiņas, iegūstot ekonomiju, ir veiktas arī slimnieku ēdināšanas procesā. Šī procesa optimizāciju plānots turpināt, ieviešot sistēmu, kad ēdiens tiek sagatavots un iepakots vienuviet un pēc tam sadalīts pa slimnīcu.
Līdzekļu ekonomijas nolūkos norakstītas arī dažas vecas automašīnas, kuru ekspluatācija nebija ekonomiski izdevīga. Tāpat slimnīca atteikusies no dažiem ne īpaši izdevīgiem nomas līgumiem. Saimnieciskajā sadaļā pārtraukti arī vairāki uzņēmumu līgumi.
Lai arī patlaban DRS finansiāla situācija ir sarežģītāka nekā blakus esošajās slimnīcām, šīm problēmām ir pagaidu raksturs. Jau patlaban finansiālo situāciju DRS ir izdevies stabilizēt, tās parāds vairāk nepieaug un arī maksātnespējas draudi tai vairs nepastāv. Arī Veselības ministrija publiski apliecinājusi, ka garantē DRS pakalpojuma nepārtrauktību.
Lai arī slimnīca vairs neģenerē zaudējumus, tai joprojām ir grūtības ar naudas plūsmu, jo ir jāmaksā gan par kārtējām piegādēm, gan jāsedz parādi. Situācija varētu uzlaboties, kad DRS parādu izdosies samazināt vismaz līdz 4,3 mijoniem eiro. Tas varētu prasīt laiku līdz pat diviem gadiem.
* Kāda situācija slimnīcā ir ar speciālistiem?
- Kopš 2017. gada slimnīca sadarbojas ar pašvaldību jaunu speciālistu piesaistē. Ir noslēgti līgumi ar rezidentiem, topošajiem ārstiem, kā rezultātā DRS ir izdevies piesaistīt vairākus jaunos ārstus. Viens no nosacījumiem ārstu piesaistē ir arī salīdzinoši augstāks atalgojums. Pretējā gadījumā slimnīca riskētu zaudēt to vai citu profilu speciālistu trūkuma dēļ.
Speciālistu piesaistes jautājums ir gana sarežģīts. Ārstu specializācija kļūst aizvien šaurāka un daudzās specialitātēs ir vien daži ārsti visā valstī. Līdz ar to viņi var atļauties diktēt savus nosacījumus.
Savukārt, kas attiecas uz speciālistu aizplūšana no valsts un pašvaldības slimnīcām uz privāto sektoru, šis process ir sabremzējies un vairs nav tik straujš kā kādreiz. Konkurence ar privātajām klīnikām likusi celt latiņu arī valsts un pašvaldības slimnīcām. Lielākas nekā pirms pieciem vai desmit gadiem valsts un pašvaldības slimnīcām ir arī iespējas iepirkt dažādas tehnoloģijas, jo finansējums tām tomēr pieaug.
Ja vēl pirms kāda laika pacienti no Daugavpils vizītē pie otolaringologa bija spiesti doties uz Preiļiem, tad šobrīd DRS strādā un aktīvi operē jau trīs šī profila speciālisti. Tāpat slimnīcai ir izdevies piesaistīt divus urologus. Daudzviet citur reģionos pacientiem, lai saņemtu šādus pakalpojumu, ir jābrauc uz Rīgu. DRS arī ir vienīgā slimnīca ārpus Rīgas, kur pacientiem tiek veikta trombektomija -- mehāniska tromba izņemšana no asinsvada gadījumos, kad zāles nelīdz.
Vēl viens medicīniskais profils, kas veido DRS identitātes kodolu, ir invazīvā kardioloģija. Infarkta pacienti tiek transportēti uz DRS no visas tuvākās apkaimes, tai skaitā no Preiļiem, Krāslavas, Jēkabpils un Rēzeknes. Slimnīcas mērķis ir nodrošināt šo pakalpojamu režīmā 24/7, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas reģionā tā sniegšanā.
* Vai parādu dēļ slimnīcai nav nācies atteikties no kāda pakalpojuma?
- Nē, tieši otrādi, slimnīca uzņemas jaunus pakalpojumus -- uzsāk pacientu rehabilitāciju dienas stacionārā, kam ir saņemts liels valsts pasūtījums. Esam saņēmuši valsts pasūtījumu arī oftalmoloģijā un rudenī plānojam sākt aktīvi piedāvāt kataraktas operācijas dienas stacionārā, ko līdz šim Latgalē neviens nepiedāvāja.
Onkoloģija ar staru terapiju, ķīmijterapiju un onkoķirurģiju, kas ar personālu pagaidām gan nav pietiekami labi nosegta, ir vēl viena joma, kas kopā ar invazīvās kardioloģijas profilu nākotnē varētu kļūt par daļu no DRS identitātes kodola.
Šie ir tie pakalpojumi, ko nepiedāvā daudzas citas slimnīcas, kas padara DRS atšķirīgu. Turklāt, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, ir skaidrs, ka pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem nākotnē varētu pieaugt.
* Kāda situācija ir ar ambulatoro pakalpojumu pieejamību?
- Dienu skaits, ko pacients pavada stacionārā, laika gaitā samazinās, jo, attīstoties tehnoloģijām, daudzi pakalpojumi kļūst mazāk invazīvi un mazāk riskanti, un pacienti tos var saņemt dienas stacionārā.
Labi būtu, ja stacionāra pakalpojumu samazināšanās rezultātā ieekonomētos līdzekļus slimnīca varētu brīvāk pārvirzīt ambulatorajiem pakalpojumiem. Diemžēl tās pagaidām ir nodalītas pozīcijas un līdzekļu pārdale starp tām notiek smagnēji.
Patlaban slimnīcā ir izveidojušās pārstrādes gan ar stacionārajiem, gan ar ambulatorajiem pakalpojumiem un, tā kā valsts budžets pildās gausi, papildu finansējuma pārstrāžu segšanai, visdrīzāk, nebūs. Tāpēc patlaban esam spiesti piebremzēt ar dažādu valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu, lai līdz gada beigām pārstrādes izlīdzinātos. Tādēļ dažreiz vienīgā iespēja, kā saņemt kādu konkrētu manipulāciju, ir maksas pakalpojums.
Kā prioritārās grupas atsevišķu valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamībai ir bērni, grūtnieces, onkoloģiskie un neatliekamie slimnieki, kam nepieciešama palīdzība, lai novērst darbaspējas zudumu.
* Izskanējis viedoklis, ka valstij būtu jāpiedalās lielajās slimnīcās kā īpašniecei. Ko par to domājat?
- Jau pērn pašvaldība vērsās ar vēstuli Veselības ministrijā, kurā informēja par smago finansiālo situāciju DRS un norādīja, ka kā labāko risinājumu izejai no kļūmīgās situācijas saredz slimnīcas pārņemšanu valsts paspārnē. Patlaban šis jautājums virzās uz priekšu, notiek diskusijas ministrijā, tiek vērtēts slimnīcas finansiālais stāvoklis un gaidīts valdības lēmums par turpmāko rīcību.
Atšķirībā no pagājušā gada beigām, tā vairs nav glābšanas operācija, jo slimnīcai ir izdevies izkļūt no kļūmīgās situācijas pašas spēkiem. Neskatoties uz to, Veselības ministrijas, slimnīcas un pašvaldības vadība uzskata, ka ilgtermiņā DRS būs labāk pāriet valsts īpašumā, piemēram, zināmā mērā integrējoties Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), lai virsvadība gan klīnikā, gan administratīvi nedublētos.
DRS strādāšana sazobē ar RAKUS ļautu optimizēt virkni administratīvo procesu, tai skaitā medicīnisko iekārtu menedžmentu, medicīnisko tehnoloģiju iepirkumus, finanšu vadību un grāmatvedības jautājumus, kam Rīgas slimnīcas jau ir gājušas cauri, izstrādājot savus risinājumus, un DRS nebūtu paralēli jāizgudro velosipēds.
Vienlaicīgi šī DRS integrēšanās RAKUS varētu kļūt arī par sava veida pilotprojektu, kas ļautu saprast, vai turpmāk ir vērts iet līdzīgu ceļu arī citām reģionālajām slimnīcām.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Maksātnespējas draudu DRS vairs nav" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
