Bezdelīgas parasti ligzdo zem māju dzegām un virs logiem, staļļos, šķūnīšos un citās ēkās. Taču šo mazo un jauko putniņu apmešanās pagrabā, kur ir tumšs, auksts un mitrs, ir reta parādība. Un tomēr bezdelīgas gadu no gada ligzdo un perē pēcnācējus manā pagrabā viensētā „Grantskalni” (Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasts).
Patvāris nelīdzēja
Savulaik kāds putniņš novija ligzdu… vara patvārī, kas kopā ar citām senām lietām, sadzīves priekšmetiem un lauku darba rīkiem atrodas manā, ja tā var teikt, vietējā etnogrāfijas muzejā.
Acīmredzot, mazputniņš cerēja, ka patvārī to neviens neatradīs un nenoķers. Patiešām, kuram gan plēsējam ienāks prātā meklēt medījumu tik neparastā vietā, kurā pat iekļūt ir problemātiski, jo patvāra caurule ir ļoti tieva.
Patvāra dibenā vispirms ieraudzīju ligzdu, tad olas, no kurām vēlāk izšķīlās mazuļi. Diemžēl kādu dienu pie patvāra atradu izmētātas pūkas un spalvas. Mani pārņēma nelāga nojauta. Tas nozīmēja, ka ūsainajam laupītājam – viņam vai viņai – tomēr ir izdevies piekļūt čiepstošajiem putnēniem, ar nagaino ķepu izvilkt tos ārā un aprīt.
Cieta arī bezdelīgu ligzdas, kas savulaik bija novītas zem mājas dzegas un virs tās logiem. Togad visu vasaras sākumu putniņi cītīgi lipināja ligzdas, pēc tam izperēja mazuļus, baroja tos, bet reiz sesks vai zebiekste, uzrāpjoties pa mājas sienu, pielavījās klāt un iznīcināja visas ligzdas, kopā ar cāļiem tās nogāžot zemē. Atlika tikai laupījumu apēst. Vārdu sakot, dzīvnieku pasaule ar saviem likumiem un bēdīgi slaveno barības ķēdi... Un tur neko nevar darīt.
Pacēlās spārnos
Pirms pāris gadiem uz pagraba sienas ieraudzīju ligzdu, kas bija pielipināta pie mitrajiem akmeņiem. Vai tiešām putnu jaunā paaudze sāks savu dzīvi tik drūmā un nemīlīgā vietā? Taču putnus tas nemulsināja, jo, šķiet, bezdelīgām drošība bija vissvarīgākā. Kaķi un citi plēsēji diez vai līdīs drūmajā un aukstajā pagrabā.
Izlidojot ārā un atgriežoties pagrabā, bezdelīgas visu vasaru nesa barību saviem četriem mazuļiem, tāpēc pagrabu durvis vienmēr bija vaļā.
Putnēnus fotografēšana nesatrauca, tos nebiedēja pat zibspuldze. Arī vecāki bija pieraduši pie manis un, kad nokāpu pagrabā, vien nedaudz satraucās.
Pūkainie mazuļi paaugās un bija pienācis laiks pacelties spārnos. Taču es biju nobažījies par to, kā jaunuļiem izdosies izlidot no pagraba? Ja ligzda atrodas augstu, piemēram, kokā vai uz karnīzes, zemāk ir brīva gaisa telpa lidojumam, un pavisam citādi ir tad, ja perēklis savīts pagrabā, no kura ir diezgan grūti izkļūt. No ligzdas jālido vispirms uz leju, un pēc tam, neapstājoties, uz augšu -- dienas gaismā, kur ir saule un siltums. Turklāt nedrīkst nokrist uz pagraba grīdas, lai neaizietu bojā.
Taču mūžsenais instinkts palīdz izdzīvot. Kādu dienu ligzda bija tukša, putnu nebija arī pagrabā uz grīdas. Tātad jaunās bezdelīgas bija pacēlušās spārnos un aizlidojušas!
