Maksātnespējas draudu DRS vairs nav

Ir pagājis gandrīz gads, kopš sākās diskusija par Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) pārņemšanu valsts pārziņā. Pirms nedēļas, 29. augustā, Daugavpilī viesojās veselības ministrs Hosams Abu Meri, kurš apliecināja, ka šie plāni pārauguši reālās darbībās.

Radās ideja un vajadzēja aktīvi strādāt

Pērn 15. septembrī veselības ministra amatā tika apstiprināts Hosams Abu Meri. Pieredzējušais ārsts zina, kādas ir mediķu rūpes. Un, saņēmis informāciju par Latgales galvenā stacionāra smago finansiālo stāvokli, veselības ministrs pirmajā vizītē devās uz Daugavpili. Toreiz viņš tikās ar slimnīcas jauno vadību -- Intu Vaivodi un Edgaru Labsvīru, un šajā sarunā pirmo reizi izskanēja ideja par to, ka DRS kapitāla daļas varētu pārņemt valsts.

Varbūt toreiz šī ideja šķita nedaudz nereāla. Vai tiešām ir iespējams, ka mūsu slimnīca varētu atrasties vienā līmenī ar galvaspilsētas universitātes klīniskajām slimnīcām? Tomēr izrādījās, ka tas ir diezgan reāli. Jāpiebilst, ka kopš tā laika ministrs ne reizi vien ticies ar Daugavpils reģionālās slimnīcas vadību un iepazinies ar atskaitēm par slimnīcas darbu, bet šogad jau informējis Latvijas valdību par situāciju DRS. Darbs jau sen virzās uz priekšu, atlicis vien nokārtot dažas juridiskas nianses. Par to Hosams Abu Meri pastāstīja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem savas kārtējās vizītes laikā Daugavpilī 29. augustā.

„Pašlaik darbā, kas notiek ar jauno valdi, -- auditi, skaitļi, finansējuma trūkums, -- viss ir skaidrs. Tagad jautājums ir par juridisko procesu, un mēs ejam tālāk. Esam gatavi iesniegt valdībai projektu par Daugavpils reģionālās slimnīcas pārņemšanu, taču gan pašvaldībai, gan ministrijai ir jāievēro noteiktas juridiskas nianses, kuras ierēdņi šobrīd gatavo,” sacīja ministrs.

Jauns solis slimnīcas attīstībā

Sanāk, ka tas ir tikai laika jautājums, kad DRS kļūs par valsts slimnīcu. Bet ko tas dos slimnīcai? Pirmkārt, tas būs stimuls attīstībai. Tā uzskata DRS valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode.

„Pašlaik, kad Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir izveidojusies tik sarežģīta situācija, mēs vienkārši nespējam tik ātri to atrisināt bez valsts palīdzības. Un tāpēc viens no plāniem ir tāds (vēlos atzīmēt, ka tas ir gan pašvaldības, gan Veselības ministrijas (VM) redzējums), lai Veselības ministrija iegūtu līdzdalību Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Rezultātā tiks izveidots modelis, kurā mēs kļūsim par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) satelītu. Es uzskatu, ka tas būs labi, jo mēs ar šo slimnīcu varēsim dalīties ar jauniem ārstiem un metodikām, un, iespējams, mainīsies vadības sistēma. Bet tas mūs nebiedē, jo mums ir jāvirzās uz priekšu, un ar tādiem partneriem kā valsts un RAKUS to varēs izdarīt vienkāršāk un labāk. Ir jāsaprot, ka viens nav karotājs. Un, kad runājam par digitalizāciju medicīnā, specifisku, ļoti šauru programmu izstrādi, tad labāk to darīt kopā. Šodien mūsu jaunie ārsti prezentēja savas idejas, runa ir par kardioloģiju, invazīvo kardioloģiju, onkoloģiju, -- ar to mēs vieni paši reģionā nespēsim tikt galā. Šajā darbā mums ir nepieciešams gan finansiāls atbalsts, gan klīniskās universitātes slimnīcas intelektuālais potenciāls. Un, ja mēs varam kā līdzīgs ar līdzīgu sadarboties ar kādu no klīniskajām universitātes slimnīcām, nevis tikai kā nabaga radinieki lūgt viņiem palīdzību, tas ir lielisks risinājums mūsu attīstībai. Tāpēc pašvaldības un VM pārstāvju šodienas saruna bija ļoti auglīga un daudzsološa mūsu slimnīcai,” sacīja Inta Vaivode.

Pašvaldība slimnīcā ieguldījusi miljonus

Daugavpils pilsētas dome kā viena no slimnīcas kapitāla daļu īpašniecēm līdz pat šodienai jau vairākus gadus aktīvi līdzdarbojas slimnīcas liktenī. Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš savā prezentācijā atzīmēja, ka pēdējo desmit gadu laikā slimnīcā no pilsētas budžeta ir investēti aptuveni desmit miljoni eiro.

„Katru gadu no pilsētas budžeta tiek tērēts miljons eiro dažādām jomām, kas skar mūsu slimnīcu. Tas ietver ieguldījumus slimnīcas pamatkapitālā, palīdzību un atbalstu slimnīcas darbiniekiem, jaunu iekārtu iegādi DRS vajadzībām un rezidentu programmu. Pašlaik rezidentūras programmā studē vai ir pabeiguši ap 80 speciālistu. Tas ir ieguldījums nākotnē, Daugavpils reģionālās slimnīcas attīstībā. Sakarā ar to, ka mums ir jauni speciālisti, rodas jaunas perspektīvas, piemēram, kardioloģijā -- kardiostimulatoru nomaiņa. Savukārt onkoloģijas jomā bija nepieciešams iegādāties papildu aparatūru staru terapijai.

Mūs satrauc DRS sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas jautājums. DRS jākļūst par slimnīcu ar klīniskās universitātes slimnīcas statusu, kā Stradiņi vai Gaiļezers. Tas norāda uz nepieciešamību izveidot vienotu metodoloģija gan attiecībā uz ārstu darbu, gan apstākļu radīšanu pacientiem, gan par kvotu vai rezidentu sadali,” pašvaldības atbalstu komentēja Andrejs Elksniņš.

Kvotas beigušās, pacienti nāk

Diemžēl tāda ir mūsu slimnīcas realitāte. Turklāt ar līdzīgu problēmu saskaras ne tikai Daugavpils reģionālā slimnīca. Taču, kā atzīmēja veselības ministrs, neatliekamajai palīdzībai tika atrasts papildu finansējums.

„Godīgi sakot, protams, ir arī pārstrāde, tāpat kā katru gadu. Taču šī gada budžetā bija iekļauts papildu finansējums, tāpēc es redzu, ka kopumā situācija ir stabila. Protams, varētu būt labāk. Mēs neesam ieinteresēti samazināt tāda veselības aprūpes pakalpojuma kā neatliekamā palīdzība pieejamību. Tas ir ļoti būtiski, tas, ko mēs nedrīkstam pieļaut,” teica Hosams Abu Meri.

Taču sliktāka situācija ir ambulatorās aprūpes jomā, kur arī vērojama pārstrāde.

„Pašlaik slimnīcā izveidojusies pārstrāde neatliekamās palīdzības jomā aptuveni 500 000 eiro apmērā. Tas ir, esam snieguši vairāk pakalpojumu neatliekamās palīdzības posmā, tie ir akūti neatliekamās palīdzības pacienti, kuri nonāk slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. Ieplānotā naudas summa bija par pusmiljonu eiro mazāka. Tāpēc mēs ļoti gaidījām šodienas delegāciju kopā ar ministru. Saņēmām ļoti labas ziņas, ka šī neatliekamā palīdzība mums tiks apmaksāta. Un mēs, protams, turpināsim to nodrošināt. Ambulatorajā aprūpē klājas sliktāk, jo pacienti jau ir pierakstīti līdz gada beigām. Proti, šogad plānotā ambulatorā aprūpe ir gandrīz izsmelta. Ir kvotas, kuras jau ir saplānotas līdz gada beigām, arī pierakstīšanās pie speciālistiem jau ir slēgta līdz gada beigām, bet ne jau tāpēc, ka nevaram fiziski uzņemt vairāk pacientu, bet tāpēc, ka mums netiks apmaksāta pārstrāde. Šajā sakarā mums ir ļoti atbildīgi jārisina šis jautājums un jāplāno ambulatorā nauda. Pilsētai jābūt gatavai tam, ka mēs piedāvāsim vairāk maksas pakalpojumu. Tagad plānveida pacientus pierakstām ilgtermiņa gaidīšanas sarakstā. Un, ja notiks brīnums, un pēc deviņiem mēnešiem būs papildu nauda, ​​mēs, protams, zvanīsim cilvēkiem, kas iekļauti šajā sarakstā, un piedāvāsim nepieciešamo pakalpojumu par valsts līdzekļiem. Vēlos vēlreiz atkārtot, ka neatliekamā palīdzība joprojām tiek sniegta 24/7 režīmā. Un, lai kāda būtu situācija, mans mērķis -- gan kā ārstei, gan slimnīcas vadītājai -- ir nekādā gadījumā nepārtraukt neatliekamās palīdzības sniegšanu,” par šodienas situāciju pastāstīja Inta Vaivode.

Cīņa ar Covid-19 turpinās

Šķiet, ka pašlaik koronavīruss ir palicis otrajā plānā, tomēr tas nekur nav pazudis, un šobrīd saslimšanas gadījumu skaits strauji pieaug. Tas ietekmē arī Daugavpils reģionālās slimnīcas darbu, kur 29. augustā nācās ieviest karantīnas pasākumus Neiroloģijas nodaļā.

„Šorīt (29. augustā -- aut. piez.) mēs pieņēmām šādu lēmumu. Lai gan ir saulains un silts, diemžēl situācija ar Covid-19 kļūst arvien sarežģītāka. No rīta mūsu Covid-19 nodaļā bija 19 diezgan smagi pacienti. Tie nav parasti ambulatori pacienti, kuri uzņemti ar viegliem koronavīrusa simptomiem. Tie ir smagi slimi cilvēki, kuriem nepieciešama nopietna ārstēšana slimnīcā un kuri tiek uzņemti ar pneimoniju. Sakarā ar to, ka slimo arī darbinieki, un Covid-19 izplatās Neiroloģijas nodaļas pacientu vidū, 29. augusta rītā nolēmām, ka noteiksim karantīnu. Tāpēc lūdzu iedzīvotājus vizītes pie pacientiem saskaņot ar nodaļas vadītāju. Diemžēl ar Covid-19 saslima arī divi šīs nodaļas ārsti. Un tas mums ir ļoti smags slogs. Esam jau noteikuši masku obligātu valkāšanu Uzņemšanas nodaļā, un koronavīrusa testu veicam katram uzņemtajam, kuru pie mums atved ar ātro palīdzību vai arī cilvēks ierodas pats, lai novērstu un lokalizētu šo nelielo Covid-19 „ugunsgrēku” Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tāpēc lūdzam iedzīvotājus izturēties ar sapratni,” situāciju saistībā ar Covid-19 raksturoja DRS valdes priekšsēdētāja.

P. S. 3. septembrī sakarā ar Covid-19 saslimstības pieaugumu karantīna noteikta arī DRS Onkoķirurģijas nodaļā.