Renovētas telpas, moderns aprīkojums un, galvenais, pilnībā nokomplektētas grupas. Ar šādiem rezultātiem jaunais mācību gads iesākās Latgales Industriālā tehnikuma (LIT) izglītības programmu īstenošanas vietā "Višķi". Tas viss kļuva iespējams, pateicoties Augšdaugavas novada domes un tehnikuma speciālistu aktīvam darbam direktores Ināras Ostrovskas vadībā.
„”Višķi” ir mūsu struktūrvienība, mēs ar to ļoti lepojamies un tam ir divi iemesli,” iesākot mūsu sarunu, teica Latgales Industriālā tehnikuma ilggadējā direktore Ināra Ostrovska. Un kā pirmo viņa minēja sadarbību ar Augšdaugavas novada domi. Kopā viņiem izdevās pārliecināt Saeimu, valdību, ka šai izglītības iestādei ir jāatdzimst. Pašlaik LIT struktūrvienībā „Višķi” četrās programmās mācās 140 studenti.
“Lai izglītojamie varētu iegūt pienācīgu izglītību, bija jāattīsta vide. Diemžēl mums vēl nav izdevies ierīkot darbnīcas, par kurām sapņojām. Sakarā ar finansiālo situāciju valstī, mēs vēl neesam saņēmuši nepieciešamos līdzekļus, bet ceram realizēt savus plānus. Iespējams, pārskatāmā nākotnē mums izdosies īstenot arī šo projektu. Taču tajā pašā laikā mums izdevās paveikt lielu darbu, pirmām kārtām, saglabāt izglītības iestādi. Tāpēc jauniešiem nav jādodas tālu projām no dzimtās vietas, lai apgūtu profesiju šajās modernajās telpās,” pastāstīja Ināra Ostrovska.
Mācību korpusa “Višķi” renovācija, mūsdienīgas izglītības bāzes izveide un tai piegulošās teritorijas labiekārtošana ir Latgales Industriālā tehnikuma un Augšdaugavas novada domes kopīgs nopelns. Bet kāpēc pašvaldība investē līdzekļus attīstībā, ja izglītības iestāde ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā? Tas tiek darīts tāpēc, ka Latgales Industriālā tehnikuma struktūrvienībā "Višķi" īsteno savas programmas, savukārt ēkas un apkārtējā teritorija pieder Augšdaugavas novada domei.
“Tehnikuma teritorijā pašlaik ir realizēti vairāki projekti. Mūsu programmā sākotnēji bija punkts par Višķu tehnikuma atdzimšanu. Pavisam nesen tam apritēja simts gadi, bet toreiz mēs šo notikumu nevarējām nosvinēt. Taču tagad situācija ir mainījusies. Mums izdevās īstenot vairākus projektus un plānojam realizēt vēl vismaz divus. Viens bija saistīts ar vides atjaunošanu pie mācību korpusa, kuram no pašvaldības līdzekļiem tika iztērēti 700 tūkstoši eiro, mēs paņēmām aizņēmumu. Otrs, lielākais projekts -- izglītības korpusu renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana. Kopējā summa -- 1,5 miljoni eiro, tostarp 85% ir eirofondu līdzfinansējums, bet 15% -- pašvaldības daļa, kurai arī ņemts aizņēmums. Vēl viens projekts -- „Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava”, kura ietvaros tika veikta vēsturiski piesārņotas vietas sanācija. Degradētās teritorijas revitalizāciju veica uzņēmums „BAO”,” pastāstīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts.
V. Aizbalts norādīja, ka tuvojas noslēgumam vēl viena projekta -- „Alejas ielas rekonstrukcija” -- realizācija kopā ar teritorijas labiekārtošanu, kura ietvaros izbūvēts asfaltēts ceļš uz izglītības korpusu. Atlicis vien pabeigt bruģakmeņu ieklāšanu.
Višķu attīstība turpinās. Līdz gada beigām Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā tiks iesniegts projekts, kurā paredzēts izbūvēt angāru un pievedceļus. Pēc tam tiks izsludināts konkurss par servisa telpu nomu, kā arī ierīkota platforma tehnikas demonstrēšanai. Un šajā gadījumā uzņēmēji cieši sadarbosies ar tehnikumu. Protams, pašvaldība ir ieinteresēta arī tehnikuma kopmītnes ēku renovācijā -- arī šo projektu plānots īstenot pārskatāmā nākotnē, projektēšana sāksies jau nākamgad. Daļu dzīvokļu pašvaldība izmantos kā dienesta dzīvokļus Latgales Industriālā tehnikuma pasniedzējiem un darbiniekiem, kā arī citiem novadā tik ļoti nepieciešamajiem speciālistiem. “Višķi un Špoģi visos projekta dokumentos ir atzīmēti kā reģionālas nozīmes attīstības centrs. Šādu centru mēs arī veidojam, uzlabojot vietējo infrastruktūru,” uzsvēra V. Aizbalts.
Taču tehnikumā lepojas ne tikai ar jaunām telpām. Šeit darbu sākuši arī jauni pasniedzēji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un zināšanās ar audzēkņiem. Viņu pulkā -- pieredzējusī dārzkope Janīna Kursīte, kura savā saspringtajā darba grafikā atrada laiku, lai mācītu tehnikumā.
„Šī vieta atrodas netālu no manas mājas un saimniecības, turklāt man nav daudz mācību stundu (60 stundas). Ļoti vēlos dalīties ar studentiem zināšanās un pieredzē, ko esmu uzkrājusi, vairākus gadu desmitus darbojoties dārzkopības jomā. Un šo bagāžu es vēlos nodot jaunajai paaudzei. Savulaik aktīvi cīnījos, lai tehnikums turpinātu pastāvēt un strādāt. Tā bija mana sāpe, jo šī ir mana dzimtā vieta, tepat blakus ir mana saimniecība. Man patīk sakopta vide, patīk, ja ir dzīvība. Un, kad tu redzi, ka šī dzīvība mirst, tu saproti, ka arī tev nav nākotnes. Esmu šeit bijusi praksē, ar šīm vietām saistās patīkamas jaunības atmiņas. Sāku šeit strādāt 1983. gadā un vienpadsmit gadus nostrādāju par pasniedzēju. Toreiz šeit bija daudz skolotāju un studentu. Un es negribēju, lai tas viss aiziet nebūtībā, tāpēc cīnījos par kādreizējā Višķu tehnikuma nākotni. Tāpēc esmu ļoti pateicīga Inārai Ostrovskai, kas mani atbalstīja un palīdzēja saglabāt Višķos dzīvību. Un tagad šeit ar katru gadu ir vairāk pasniedzēju un studentu. Paveras arī skaists skats uz renovētajām telpām. Paskatieties, cik te ir skaisti -- gan iekšā, gan ārpusē. Tagad jāstrādā,” Janīna Kursīte dalījās iespaidos.
J. Kursīte norādīja, ka vēl ir daudz darāmā. Pagaidām valstij nav nepieciešamā finansējuma, lai sakārtotu visu teritoriju, taču pamazām, laika gaitā, varēs realizēt arī citus projektus, piemēram, studentu kopmītnes renovāciju, jaunu darbnīcu celtniecību u. c.
Šogad aktīvi strādāja arī uzņemšanas komisija. Pirmajā kursā tika uzņemti 75 studenti. Un, ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī kopumā un Latgalē, tas ir ļoti labs rezultāts. Turklāt tehnikums ir viena no retajām iestādēm Latvijā, kas ir pilnībā nokomplektēta ar pasniedzējiem, turklāt šeit strādās nevis teorētiķi, bet gan praktiķi, cilvēki, kuri lieliski pārzina savu jomu, kuri tajā darbojušies jau ilgu laiku, strādājot uzņēmumos.
Šis gads visam tehnikumam bijis ļoti veiksmīgs. Atsevišķās programmās bija konkurss. Studētgribētāju skaits Latgales Industriālajā tehnikumā pārsniedza 800 cilvēkus, bet mācību iestāde varēja uzņemt tikai 694 audzēkņus.
„Visas grupas nokomplektējām bez kavēšanās, un bijām spiesti atteikt vairāk nekā simts pretendentiem, jo viņi neizturēja konkursu dažādās jomās. Konkurss notika, balstoties uz vidējo atzīmi. Tas ir, ja pamatizglītības vai vidējās izglītības diplomā bija labs vērtējums, tad šis cilvēks tika uzņemts, pretējā gadījumā viņam atteica. Un tas ir signāls visiem -- tagad nav iespējas mācīties tālāk ar jebkādām atzīmēm -- atestātā jābūt labam vērtējumam,” teica Latgales Industriālā tehnikuma direktore.
Jāatzīmē, ka jau sen ir pagājuši laiki, kad tie, kas negribēja mācīties skolā, varēja bez problēmām iestāties profesionālajā izglītības iestādē. Pašlaik Daugavpilī šādu iestāžu vairs nav. Latgales Industriālajā tehnikumā vidusskolas priekšmeti tiek pasniegti augstā līmenī, un labākie audzēkņi vairākkārt saņēmuši augstus valsts apbalvojumus. Turklāt daudzi studenti pēc tehnikuma beigšanas bez problēmām iestājas augstskolās, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē.
„Mēs nevaram apgalvot, ka visi mūsu studenti ir izcilnieki, ir dažādi jaunieši. Bet, ja mēs audzēkni esam pacēluši no piecinieka līdz sešiniekam, tas jau ir ļoti labs rezultāts. Taču, piemēram, dizaineriem vidējā atzīme kvalifikācijas eksāmenā grupā bija deviņi, arī arhitekta palīgiem bija augsts rezultāts,” par tehnikuma panākumiem pavēstīja Ināra Ostrovska.
Īpašu uzmanību ir pelnījusi Latgales Industriālā tehnikuma dalība Eiropas Erasmus+ programmā.
„Pateicoties tam, audzēkņiem ir lieliska iespēja doties mācību praksē uz ārzemēm, arī pedagogi var apmeklēt ārvalstu izglītības iestādes, lai apmainītos pieredzē ar kolēģiem. Ar šo programmu aktīvi strādājam jau piecus gadus. Un katru gadu mobilitāšu skaits šajā programmā pieaug, kas dod mums papildu resursus attīstībai. Mums ir aptuveni 40 partneri 21 valstī. Un katru gadu 120 mūsu tehnikuma audzēkņi un pedagogi dodas uz ārzemēm mācību praksē,” laikrakstam „Latgales Laiks” pastāstīja direktores vietniece attīstības un inovāciju jomā Inta Laurena.
Sīkāka informācija par studiju iespējām Latgales Industriālajā tehnikumā pieejama izglītības iestādes mājaslapā www.lint.lv. Turklāt visam, kas notiek tehnikumā, var sekot līdzi sociālajā tīklā „Facebook”.
