Dažādi kurināmās malkas veidi, salīdzinot, piemēram, ar 2022. gada pavasari, kad šīs produkcijas nesamērīgi augstās cenas bija ne tikai nepamatotas, bet vienkārši „pagrābtas no gaisa”, šajā apkures sezonā kļuvuši lētāki. Taču galvenā problēma ir tā, ka iedzīvotāji nekādi nespēj saprast, kāpēc valstī, kur visapkārt nav stepe, tuksnesis vai tundra, bet gan meži, malkai vienmēr ir augsta cena. Taču, pēc ekspertu domām, kurināmās malkas cena ir nostabilizējusies, tā ir pamatota un izskaidrojama.
Kādreiz...
Un tomēr neviens nezina, cik ilgi šī cenu paradīze pastāvēs, jo drīzumā mūs gaida kārtējais degvielas sadārdzinājums, kā rezultātā neizbēgami kļūs dārgāki gan transporta pakalpojumi, gan viss pārējais -- tostarp -- arī malka.
Pirms kādiem divdesmit un, vēl jo vairāk, trīsdesmit gadiem tradicionālā malkas apkure, ko mūsu senči izmantoja no neatminamiem laikiem, tika uzskatīta ne tikai par ekonomiski izdevīgu izmaksu ziņā -- pēc mūsdienu mērauklas tie bija santīmi, bet arī par ērtu un pat veselībai nekaitīgu. Papildu siltumam cilvēks ieguva komfortu, iespēju gatavot ēdienu un uzsildīt to uz uguns, izžāvēt drēbes un apavus vai vienkārši apsēsties pie krāsns un raudzīties ugunī, lai sakopotu domas, kā arī vienlaikus atrisināt vēl daudzus citus sadzīves jautājumus.
Ne mazāk svarīga ir neatkarība no monopolista -- siltumenerģijas piegādātāja, iespēja patstāvīgi izlemt jautājumu par mājokļa apsildīšanu. Gribu -- kurinu, negribu -- nekurinu!
Pirms trīs gadu desmitiem 5 kubikmetru malkas krava maksāja vien aptuveni 30 latus, pēcāk 40, 50 un tā tālāk, atkarībā no tā, kā viss kļuva dārgāks un, pirmām kārtām, kurināmais un elektroenerģija. Vēlāk šis pats malkas apjoms jau maksāja virs 100 eiro, tad pārsniedza 150 un pat 200 eiro slieksni un pietuvojās 300 eiro un pat pārsniedza to.
Līdz ar to kvalitatīva malka (bērzs, priede, alksnis u.c.) ne visiem bija pa kabatai, tāpēc cilvēki meklēja alternatīvas iespējas. Piemēram, iegādājās kurināmo firmā “Jaungrīva” un “Koja”, kas atradās blakus cietoksnim, -- dēļu, brusu atgriezumus, nomaļus par zemu cenu. Šī kurināmā siltumatdeve bija zemāka nekā kvalitatīvai malkai, toties cilvēkiem nebija jāsalst. Diemžēl tagad tik lētu kurināmo nekur nevar nopirkt.
Malkas ir daudz. Bet cena?
No lēmuma pārcelties uz labiekārtotu un visādā citādā ziņā izdevīgu mājokli daudzus iedzīvotājus atturēja risks kādu dienu palikt bez iztikas līdzekļiem un nespēt samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Šādu cilvēku tolaik bija gana daudz, tāpēc uzņēmuma „Daugavpils siltumtīkli” parādi mazuta un gāzes piegādātājiem sasniedza miljonus.
Atkarībā no finansiālajām iespējām, daudzi Daugavpils, kā arī lauku privātmāju iedzīvotāji pārgāja no malkas uz granulām un zāģskaidu briketēm. Šis kurināmais nav lēts, taču tam ir vairākas priekšrocības: kompaktums un ērta lietošana, mazāk netīrumu un gružu, un, galvenais, vienas apkures katla uzpildes pietiek vairākām dienām.
Tomēr, kā teica viens no paziņām, šādas autonomas, ekonomiskas apkures sistēmas ekspluatācija granulu vai brikešu augstās cenas dēļ ir gandrīz pielīdzināma maksai par pilsētas siltumcentrāļu nodrošināto centrālapkuri.
Tomēr ir cilvēki, kuri dažādu, galvenokārt finansiālu, iemeslu dēļ joprojām nevar atteikties no malkas apkures. Katls ir dārgs, to nevar nopirkt, bet krāsns ir katrā mājā.
Pirms pāris gadiem malkas kravas (5 kubikmetri) cena sasniedza visaugstāko robežu, piemēram, skaldīta bērza malka maksāja gandrīz 400 vai pat vairāk eiro, bet jaukta lapu koku malka (bērzs ar alksnis) -- 350 eiro, tas ir, viens kubs -- 70 eiro.
Tādējādi, ja pensionāram ziemai vajadzēja divas 5 kubikmetru mašīnas un pat vairāk malkas, tai bija jāatvēl gandrīz tūkstotis eiro. Cilvēkam ar zemiem ienākumiem tā ir milzīga summa.
Tirgus ir stabilizējies
Kokapstrādes uzņēmuma SIA “VELS 2” (Augšdaugavas novads, Vecsalienas pagasts, Salandzeja) īpašniece Ludmila Luņa, kura vada uzņēmumu gandrīz gadsimta ceturksni, atzīmēja, ka malkas tirgus pašlaik ir stabilizējies un tagad diktē cenas: “Manā uzņēmumā tagad mašīna skaldītas malkas, kuras tilpums ir 6 berkubi, atkarībā no koksnes veida un kvalitātes, maksā no 260 līdz pat 290 eiro. Pirmajā mirklī šķiet, ka nav nemaz tik lēti, tomēr tas ir būtisks cenas samazinājums salīdzinājumā ar to, kas bija pirms divarpus gadiem. Savukārt mašīnu nomaļu var nopirkt par 210–240 eiro. Arī tam ir laba siltuma atdeve. Malku galvenokārt pārdodam Daugavpilī, bet ir arī klienti laukos. Tagad malkas cena ir adekvāta un izskaidrojama.”
SIA “VELS 2” vadītāja ieteica malkas pircējiem uzmanīgāk lasīt sludinājumus: “Runa ir par berkubiem, kam piemērojam koeficientu 0,7, tas ir, ja pārdodam 6--7 berkubus, tad, reizinot ar 0,7, blīvi sakrautas malkas būs 4,2--4,5 kubikmetri (šāda malka jau tiek mērīta steros)." Ludmila Luņa vienmēr izskaidro klientiem, kas ir berkubi.
Dārgā sava malka
Anita Krilova ar dēlu Nikolaju un mammu Ritu jau sen dzīvo Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā viensētā „Medņi”. Atšķirībā no citiem ciema iedzīvotājiem viņi apkures sistēmu nav uzlabojuši un joprojām plīti un krāsni kurina ar, viņuprāt, visuzticamāko un efektīvāko kurināmo -- malku.
Turklāt ģimenei malka nav jāpērk, jo ir savs mežs, kas atrodas netālu no īpašuma. Tomēr maldīgi ir uzskatīt, ka kurināmais ir par velti. "Mēs no tā gandrīz neko neiegūstam. No mežā augoša koka līdz pagalei, ko ielikt krāsnī, ir jāmēro ļoti garš un dārgs ceļš. Ir labi, ja ir viss savs: darbaspēks, tehnika, līdzekļi un citas iespējas, tad var kaut ko ietaupīt. Ja nekā no tā nav, par visu ir jāmaksā ievērojama summa. Un cik daudz darba jāpaveic mežā pēc tam, kad koki ir nogāzti un sazāģēti baļķos vai bluķos. Tie jānogādā mājās, kur jāsazāģē vai jāsaskalda utt. Tad nu parēķiniet, cik izmaksās šāda "bezmaksas" malka? Cits jautājums, kas ir vieglāk un lētāk: pašam zāģēt savu mežu vai bez liekām rūpēm iegādāties gatavu produkciju,” sacīja Anita, kura sešpadsmit gadus strādā kokapstrādes uzņēmumā “VELS-2” Salandzejā.
Zem sveša jumta
Īpašs stāsts ir par viensētas „Pridorožnaja” (Vecsalienas pagasts, Tartaka ciems) iedzīvotājiem, dzīvesbiedriem Jeļenu Gumņinu un Genādiju Vasiļjevu.
Jeļena pastāstīja, ka ir sanācis tā, ka viņi spiesti dzīvot īrētā mājoklī un mainīt jumtu virs galvas. Nesen pāris īrēja privātmāju Ambeļu pagastā, bet pēc tam, kad īpašnieks lika izvākties mēneša laikā, jo nolēma pārdot savu mājokli, Jeļenai un Genādijam steidzami bija jāmeklē cita vieta, kur apmesties. “Es biju stāvoklī, līdz dzemdībām bija palicis pavisam maz laika. Situācija bija visai sarežģīta, bet mums paveicās. Mēs uzzinājām par šo īpašumu sludinājumā un pārcēlāmies uz šejieni ar savām mantām, kaķi, suni un meitu,” pastāstīja Jeļena, kurai pirms diviem mēnešiem, vēl pirms pārcelšanās uz jauno dzīvesvietu, piedzima meitiņa Jūlija.
Pirmām kārtām pāris pasūtīja malkas mašīnu -- nomaļus par 220 eiro, kas viņiem ir ievērojama summa, bet naudas izteiksmē tomēr pieņemama. Mājā ir viena krāsns, tāpēc malkas pietiks.
“Mēs esam dzīvojuši tikai mājās ar krāsns apkuri. Šeit ir viena plīts, siltuma pietiek. Saimnieki mums izīrēja šo viensētu uz neierobežotu lietošanas laiku. Liels paldies viņiem! Varbūt ar laiku īpašumu nopirksim?” cer jaunā māmiņa.
Berkubs un sters
Pašlaik visi piegādātāji pārdod malku berkubos. Ludmila Luņa paskaidroja: "Tiek pielietots koeficients, ar kuru berkubi tiek pārrēķināti blīvi sakrautas malkas kubikmetros.” Un tas ir pareizi.
Ienāca prātā gadījums, ko savulaik pastāstīja malkas pircējs, kurš dzīvoja Gajokā. Tolaik – pirms vairāk nekā 20 gadiem – par samazinājuma koeficientu nebija ne runas.
Vīrietim atveda 5 kubikmetrus malkas, un, kad pašizgāzējs to izbēra, pensionārs, redzot, ka, rūpīgi sakraujot, piecu kubikmetru nebūs ne tuvu, no malkas atteicās. Šoferim nekas cits neatlika kā pašam samest atpakaļ mašīnā malku un braukt prom.
Tāpēc, lai izvairītos no tamlīdzīgiem pārpratumiem, pašlaik piegādātāji papildu pārdotajiem berkubiem norāda koeficientu, tostarp arī ievietojot reklāmu medijos.
Tāpēc tagad ir jauns malkas apjoma mērīšanas veids -- berkubs -- viens kubikmetrs malkas, kas ir nevis sakrauta, bet samesta vai iebērta traktora vai auto piekabē. Savukārt sters ir grēdā sakrautu kokmateriālu, t.sk. malkas mērvienība. Viens sters ir līdzvērtīgs vienam kubikmetram (metrs x metrs x metrs) malkas, ieskaitot spraugas starp pagalēm, baļķiem vai žagariem.
Taču, pēc Ludmilas teiktā, malkas pircēji ļoti bieži sludinājumus lasa virspusēji, tāpēc dažkārt rodas pārpratumi.
Apzinīgi malkas piegādātāji, tostarp arī reklāmdevēji, parasti norāda malkas faktiskā apjoma mērīšanas koeficientu. Taču šī informācija parasti ir norādīta sīkiem burtiņiem, kam cilvēki dažkārt nepievērš uzmanību.
Komentāri