Daugavpilī būs grūti atrast cilvēku, kurš nezinātu folkloras kopu “Svātra”. Šogad tā nosvinēja trīsdesmito jubileju. Uz svētku koncertu Vienības namā pulcējās neskaitāmi kolektīva draugi un fani, lai kopā kuplinātu šos skaistos svētkus.
“Svātra latgaliešu valodā ir nojauta un nojausma. Folkloras kopas dziesmās un dejās skan nojauta par senču dzīvi un tradīcijām. Vairāk nekā 30 dziedātāju un dejotāju „Svātrā” gūst gudru padomu, kā nodzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku, daudzveidīgāku un cilvēcīgāku mūžu. Folkloras kopa savu dziedāšanas un dejošanas prieku dāvā saviem klausītājiem un skatītājiem kopš 1994. gada. Grupas repertuārā, kas ir izskanējis vairākos starptautiskos folkloras festivālos un koncertos Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Bulgārijā, Polijā un Portugālē, ir gan gadskārtu ieražu, tradīciju, godu, sadzīves un mitoloģiskās dziesmas, gan dancojamas kadriļas, lanceti un rotaļdejas. Dziesmu skanējumu pavada latviešu tradicionālie mūzikas instrumenti: kokles, vijoles, stabules, bungas, deju mūzikas pavadījumu skanējumam pievienojas cītara, akordeons, kontrabass,” tā par savu kolektīvu interneta mājas lapā stāsta tā dalībnieki.
„Folkloras kopa “Svātra” savu darbību sāka Daugavpils Ekoskolā, tas bija pirms 30 gadiem. Es vienmēr būšu pateicīga šai skolai, jo tai bija brīnišķīga koncepcija – zemes un tautas gudrība. Apvienojot šos spēkus, tapa bērnu folkloras kolektīvs “Svātra”. Šo trīsdesmit gadu laikā esam piedzīvojuši daudzas pārmaiņas: mainījās cilvēki, izauga bērni, nomainījām arī savas mājas. No Daugavpils Ekoskolas pārcēlāmies uz Augšdaugavas novada kultūras centru “Vārpa”, kur pavadījām daudzus brīnišķīgus gadus. Tad kļuvām par Daugavpils Latviešu kultūras centra kolektīvu, jo visus šos gadus sadarbojāmies ar vidējās paaudzes deju kolektīvu “Sābri”. Abi šie kolektīvi apvienojās un izveidoja vienu spēcīgu dejojošu un dziedošu kopu “Svātra”. Un tagad trīsdesmit cilvēki gūst gudru padomu, kā nodzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku, daudzveidīgāku un cilvēcīgāku mūžu,” kolektīva vadītāja Sarmīte Teivāne pastāstīja laikrakstam „Latgales Laiks”.
Ļoti svarīgi ir arī tas, ka daudziem dalībniekiem “Svātra” ir kļuvusi par otrajām mājām. Šeit dejo, dzied un spēlē mūzikas instrumentus veselas ģimenes, piemēram, Oskars Zuģickis un viņa sieva Inese.
„Šajā kolektīvā esmu jau divdesmit gadus. Mani uzaicināja spēlēt bungas Skrudalienā. Tolaik dejoju kolektīvā “Laima”, pazinu daudzus “Svātras” dalībniekus. Sagadījās, ka vajadzēja kādu, kas prot dziedāt un spēlēt mūzikas instrumentus. Tā sākās mans stāsts šajā folkloras kopā. Esam šeit kopā ar sievu, dejojam un dziedam, kopā ar “Svātru” piedalījāmies Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, apmeklējām starptautiskus festivālus. Mēs šeit esam kā viena liela ģimene. Kolektīvā uzauga mūsu meita Laura, kura šeit ir kopš dzimšanas un pavisam drīz viņai būs 18 gadi,” pastāstīja O. Zuģickis.
Koncertā izskanēja kompozīcijas, kurām ir jau trīsdesmit gadi, bija arī jaunas dejas un dziesmas. Pasākums izvērtās ļoti jauks un sirsnīgs. Un “Svātrai” priekšā vēl daudzi radošās darbības piepildīti gadi!
“Esam ļoti pateicīgi pašvaldībai par atbalstu, jo pēc mūsu iniciatīvas un aktivitātes, veidojot Latgales folkloras skolu, tika atvērta Tradīciju māja, kur cilvēki var iepazīties ar mūsu tautas tradīcijām, apgūt mūsu senču prasmes. Un tagad visi mūsu spēki tiek veltīti tam, lai Daugavpils kļūtu par vienu no „Singing heritage route” -- „Dziesmu mantojuma ceļa” -- punktiem. Mēs vēlamies parādīt, ka Daugavpilī ir ļoti stipras dziedāšanas un dejošanas tradīcijas, un mēs varam kļūt par vienu no svarīgākajiem punktiem Eiropā,” Sarmīte Teivāne pavēstīja par kolektīva plāniem.
Un, protams, “Svātra” turpinās dalību Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, gatavojot jaunus, vēl spilgtākus un neaizmirstamākus priekšnesumus, kas ar savu skaistumu spēj pārsteigt visu pasauli.
Svetlanas Pokules foto no kolektīva „Svātra” arhīva
Komentāri