Plūdi var sākties pēkšņi

18. martā Līvānu novada domes pašvaldību speciālistu komisija atklāja, ka naktī strauji cēlies ūdens līmenis Dubnā un applūdusi Ubaglīča teritorija Līču un Krasta ielas rajonā. Upes līkumā, kas atrodas Ubaglīcī, izveidojies ledus krāvums, un krastos izgājušais ūdens appludinājis vairākus gruntsgabalus un saimniecības ēkas. Pašvaldība lūgs Straumes HES īpašniekam "SIA "Mežrozītes HES" atvērt slūžas, lai novērstu tālāku Ubaglīča applūšanu.

Bijis arī dziļāks ūdens

Kā informēja Daugavpils hidroloģiskā dienesta priekšniece Inese Viļķiļevska, ūdens līmenis Daugavā sniega un ledus visstraujākās kušanas un gruntsūdeņu noteces periodā varētu sasniegt 720--820 cm. Šajā gadījumā parasti applūst Daugavas kreisais krasts, kā arī uzņēmuma "Daugavpils ūdens" apkaime. Par kritisku tiek uzskatīts līmenis, kas pārsniedz 9 m atzīmi, un, ja netiek veikti nekādi ārkārtas pasākumi, ūdens var ieplūst arī pilsētā.

Prognoze, kā zināms, ir nepateicīga būšana, jo īpaši, ja tās reputācija ir sabojāta -- tika solītas salnas, bet līst lietus, kas vēl vairāk palielina gruntsūdeņu daudzumu. 16.martā ūdens līmenis Daugavā bija 130 cm, ledus biezums upē nepārsniedza 30 cm. Saskaņā ar prognozi, ledus iešana Daugavā varētu sākties laikā no 21. līdz 25. martam.

Daugavpils plūdu vēsture vēstī, ka vislielākie plūdi bijuši 1937. gadā: ūdens līmenis toreiz sasniedzis 9,5 metru atzīmi. Pilsētnieki atceras arī 1965. gada plūdus, kad ūdens līmenis bija 930 cm. Nav aizmirsušies arī plūdi 1994. gadā (758 cm) -- Judovkas un tuvāko dārziņu īpašnieki labi atceras, cik zaudējumu, pārdzīvojumu un rūpju radīja ūdens stihija.

Ūdenslīdēji un slūžas

Daugavpils glābšanas dienesta (vadītājs Roberts Ruža) ūdenslīdējiem pirms plūdiem jāpārbauda 26 slūžu ierīces, kuras paredzētas ūdens līmeņa regulēšanai un ir uzstādītas dažādos Daugavpils rajonos. Tāpēc tuvākajā laikā glābēji kopā ar citu dienestu speciālistiem pārbauda šo ierīču gatavību darbam. Turklāt glābēji gatavo arī divus kuterus un tikpat laivas. Pašlaik ūdenslīdēji uzsākuši treniņus, jo arī tie ietilpst kopējā plānā, gatavojoties plūdiem.

Uz Daugavpils autobusu parka (DAP) direktora Avramija Mihailova galda atrodas iedzīvotāju evakuācijas plāns un shēma, kurā norādītas drošas vietas -- skolas un citas pilsētas iestādes, uz kurieni stihiskas nelaimes gadījumā jāpārvieto iedzīvotāji, norādīti arī plūdu apdraudētie rajoni un vietas, kur jāsapulcējas. Ar šo plānu iepazīstinātas visas DAP atbildīgās personas, bet uzņēmums pēc pirmā signāla ir gatavs piešķirt iedzīvotāju pārvadāšanai 20 autobusus. Kā teica A. Mihailovs, autobusu skaitu varēs palielināt divkārt vai pat trīskārt, taču tad uz laiku būs jāatceļ daži reisi.

Marodieri netiks cauri

34. Daugavpils zemessardzes kājnieku bataljona komandiera kapteiņa Valda Silapētera padotie kopā ar policistiem gadījumā, ja izveidosies plūdu draudi, pirmām kārtām nodrošinās iedzīvotāju plānveida evakuāciju, administratīvo ēku un pilsētnieku māju sargāšanu no marodieru uzbrukumiem, kā arī palīdzēs Rīgas sapieriem likvidēt ledus sastrēgumus Daugavā. Kopumā pasākumos plūdu laikā tiks iesaistītas aptuveni 200 militārpersonas. Nepieciešamības gadījumā var tikt izmantots arī peldošais bataljona transportieris.

Kopumā pilsētas domes apstiprinātajā plānā fiksētas aptuveni 60 transporta vienības: kravas automašīnas ar piekabēm, traktori, greideri, buldozeri, autoceltņi un pašizgāzēji no autoparka, tramvaju uzņēmuma, "Daugavpils siltumtīkliem", "SpecATU", "Daugavpils ūdens", "Labiekārtošana-D" un DzKSU.

Kā informēja DzKSU direktors Vjačeslavs Verigo, uzņēmuma darbinieku pienākumos ietilpst ūdens atsūknēšana no pagrabiem, lietusūdeņu kanalizācijas un pagalmiem. Uzņēmuma rīcībā ir divi dūņu sūkņi, tos apkalpo seši cilvēki, taču, ja būs nepieciešams, darbinieku skaits var tikt palielināts.

Saskaitīs visus

Kā atzīmēja Daugavpils pilsētas domes atbildīgais par civilo aizsardzību Valdis Ruskulis, 17. martā ārkārtējās komisijas locekļi sākuši pētīt iespējamos plūdu rajonus -- Grīvu, Čerepovu, Ruģeļus, Gajoku, Nīderkunus un Judovku. Iedzīvotāji, kuru mājas plūdi apdraud visvairāk, tiks reģistrēti pirmām kārtām evakuējamo personu sarakstā. Ielu komiteju pārstāvjiem jāinformē visi iedzīvotāji par to, kā jārīkojas, dzirdot trauksmes signālu. Komisija uzmanīgi sekos situācijai un, ja ūdens līmenis pārsniegs septiņu metru atzīmi, nekavējoties tiks veikti atbilstoši pasākumi.

Uz dienestu paļaujies...

Daugavpils ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta komandiera vietnieks civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju jautājumos kapteinis Aivars Livmanis pastāstīja, ka praktiski visi Daugavpils dienesti esot gatavi plūdiem. Visas pilsētas struktūras zina savus pienākumus. Pastāvīgi tiek pētīts ledus stāvoklis Daugavā, 3--4 reizes diennaktī tiek mērīts ūdens līmenis upē, kā arī pētīta hidroloģijas un meteoroloģijas dienesta informācija.

No agrāko gadu pieredzes zināms, ka gadījumā, ja Krāslavā ūdens līmenis strauji paaugstinājies līdz 3--4 m līmenim, diennakti vēlāk tas pats notiks arī Daugavpils rajonā. Kā teica A.Livmanis, bažas izraisot pusotru līdz divus metrus biezā vižņu kārta Jēkabpils rajonā. Kā tā uzvedīsies, sākoties plūdiem? Daži cilvēki ir nobažījušies, ka plūdus var izraisīt ūdens regulēšana Pļaviņu ūdenskrātuvē. A. Livmanis atzīmēja, ka plūdus šis process nekādi neietekmē un paskaidroja: lai ūdens apdraudētu Daugavpili, Jēkabpilij ir jābūt zem ūdens 11 m dziļumā, bet Pļaviņām -- 23 m. Daži uzskata, ka plūdu nebūs, jo sniegs jau gandrīz nokusis, bet upē ledus ir plāns, taču pārsteigumu varot sagādāt gruntsūdeņi.

Taču, neskatoties uz veicamajiem pasākumiem, plūdu apdraudēto rajonu iedzīvotājiem diezin vai vajadzētu paļauties uz to, ka plūdu nebūs. Par to liecina arī Judovkas dārziņu īpašnieku bēdīgā pieredze. Atlikušajā laikā, lai novērstu materiālos zaudējumus, vēl var paveikt ļoti daudz.

Iedzīvotāji brīdināti

Sventes pagasta padomes priekšsēdētāja Brigita Vasiļevska ierosinājusi Valsts autoceļu direkcijas Daugavpils nodaļai plūdu laikā noteikt citu apvedceļu pie Sventes, jo pašreizējais apvedceļš varētu tikt applūdināts.

Ilūkstes novadā plūdu apdraudētas ir 12 saimniecības Pilskalnes pagastā (divās mājās neviens nedzīvo) un četras mājas Ilūkstē Pļavu ielā. "Esam brīdinājuši iedzīvotājus, ka viņi var evakuēties un evakuēt lopus. Pilskalnē un Ilūkstē ir tukši dzīvokļi, ir brīvas telpas Ilūkstes slimnīcas ēkā, kur izmitināt cilvēkus. Diemžēl, iepriekšējo plūdu pieredze rāda, ka cilvēki nebrauc projām," pastāstīja novada domes izpilddirektors R. Žilvinskis. Pēc domes priekšsēdētāja J. Puriņa teiktā, pašvaldībai nav speciāli apmācītu cilvēku un inventāra, lai palīdzētu plūdu gadījumā, tomēr Zemessardze solījusi piešķirt amfībiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ilūkstes nodaļa atbalstīs ar speciāli apmācītiem cilvēkiem un glābšanas laivu, un viena laiva ir arī Pilskalnes pagastam.

Iepriekšējos plūdos Līksnas pagastā Daugava appludinājusi visu Ribaku ciemu (14 mājas), un tā iedzīvotājiem pašvaldība palīdzējusi, ar motorlaivu pievedot pārtiku, jo māju saimnieki atsacījušies evakuēties, pastāstīja Līksnas pagasta padomes priekšsēdētāja Janīna Jalinska. Nelielu plūdu gadījumā uz centru iedzīvotāji tiek ar savām laivām.