Krāslavas ātrā palīdzība saņēmusi jaunu aprīkojumu

Pirms dažām dienām Krāslavas slimnīcas neatliekamās palīdzības dienesta visas trīs brigādes saņēma jaunu aparatūru, lai varētu sniegt operatīvu palīdzību slimniekiem. Jaunais aparāts ir pārnēsājamais amerikāņu ražojuma multifunkcionālais monitors-defibrilators "Lifepak 12", kas ļaus izsaukuma vietā vai ātrās palīdzības mašīnā veikt diagnostiku -- sirds kardiogrammu, pārbaudīt sirdsdarbību, elpošanu, un nepieciešamības gadījumā veikt arī sirdsdarbības atjaunošanu, ko līdz šim varēja izdarīt tikai stacionāra apstākļos. 3c Agrāk dienesta rīcībā bija tikai viens, turklāt ļoti vecs aparāts, kura funkcijas bija stipri ierobežotas un apgrūtināja mediķu darbu, taču atbilstoši mūsdienu prasībām ar aparatūru jābūt nodrošinātai katrai brigādei, LL pastāstīja SIA "Krāslavas slimnīca" rīkotājdirektors un galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks. "Šādas aparatūras trūkums var maksāt kādam dzīvību. Deviņdesmitajos gados tieši šī iemesla dēļ Daugavpilī aizsaulē aizgāja mans labs draugs, jo mediķi nevarēja savlaicīgi sniegt palīdzību un atjaunot sirdsdarbību, bet vīrietim bija tikai 40 gadi", stāsta A. Jevtušoks.

Lai arī aparatūra ir ļoti dārga, taču apziņa, ka tā kādam palīdzēs izdzīvot, atsverot visas izmaksas. Viens aparāts slimnīcai izmaksājis 7000 latu, taču norēķini ar piegādātāju tikšot veikti līdz gada beigām.

Jau pirms vairākiem gadiem ārsti ir izgājuši apmācību un saņēmuši sertifikātus darbam ar šādu aparatūru, kā arī saņēma piegādātājfirmas speciālistu konsultācijas. Krāslavas neatliekamās palīdzības vecākā feldšere Lidija Lipiņa, kura no sava 30 gadu mediķa stāža piecpadsmit gadus strādā uz "ātrajiem", atzīst, ka jaunās ierīces ir liels atvieglojums mediķiem, jo tās pilnībā atspoguļo pacienta stāvokli un izsniedz izdruku, kurā atainota sirds kardiogramma ar visiem vajadzīgajiem mērījumiem, kā arī tā saglabā visus datus atmiņā un atkārtota izsaukuma gadījumā mediķi var tos izmantot salīdzinājumam, lai noteiktu, kā mainījies pacienta stāvoklis.

Pēdējā laikā izsaukumu skaits Krāslavā un rajonā esot pieaudzis, atzīst Lidija Lipiņa, taču lielākoties tie esot mazsvarīgi un galvenokārt sākoties pēc plkst. 16.00, kad beidz darbu poliklīnika un ģimenes ārsti, tāpēc cilvēki izsauc mediķus uz mājām. Piemēram, no 500 izsaukumiem mēnesī tikai 15-20 gadījumos jāsniedzot patiesi neatliekama palīdzība. Bieži nākoties sniegt palīdzību cilvēkiem stiprā alkohola reibumā. Turklāt, Krāslavā neatliekamās palīdzības izsaukums ir bez maksas, atšķirībā no citām pilsētām, iespējams, tieši tāpēc cilvēki vairāk izsauc mediķus uz mājām, jo lauku ļaudīm neesot naudas ceļa izdevumiem, arī transports uz pilsētu kursējot reti.

Lidija Lipiņa atzīst, ka sirds kardiogramma jāveic katram trešajam pacientam, bet defibrilators, par laimi, noderot tikai reizes piecas mēnesī. Piecpadsmit gadu laikā Lidijai Lipiņai esot bijuši tikai pāris gadījumu, kad būtu noderējis defibrilators, jo lielākoties tikusi sniegta palīdzība smagās avārijās cietušajiem, vienreiz ceļā uz slimnīcu automašīnā pieņēmusi dzemdības.

Lai arī Krāslavas neatliekamās palīdzības transports ir krietni vien novecojis, tomēr mediķi laikā tiek uz izsaukumu, piemēram, pilsētā pie pacienta nokļūstot 7 minūšu, bet uz rajonu 27 minūšu laikā, atzīst L. Lipiņa. Dienestā strādā desmit sertificēti feldšeri, turklāt tagad uz izsaukumu feldšeris nedodas viens, bet kopā ar medmāsu, kā to nosaka jaunās aparatūras lietošanas nosacījumi, jo tā varot sniegt kvalitatīvāku palīdzību.