Mazā Anna sapņo par „kristāla kurpīti”

No bērnudārza rotaļu istabas jautri izkūleņo maza meitenīte un mīļi apskauj savu māmiņu. Viņas zaļpelēkās acis staro. Taču man, redzot šo smaidošo eņģelīti, sāpēs saraujas sirds. Kūleņo – tas ir piemērots apzīmējums viņas gaitai, jo Anna pārvietojas ar grūtībām. Mazās kājiņas ieskauj plastmasas ortozes, kas, noslēptas zem bikšu starām, palīdz noturēt viņas ķermeni. Anniņa man rāda rotaļu diadēmu, kurai dārgakmeņu vietā mirgo gaismiņas. Viņa to veikli uzliek galvā un piekrīt nofotografēties kopā ar māmiņu.