Mandolīnas dziesma par kādu mīlestību mūža garumā

„Viņš mani apbūra ar savu šarmu, mīļumu un maigumu, un arī ar mandolīnas burvīgajām skaņām”, tā pēc piecdesmit laimīgu gadu kopdzīves ar Jāzepu Račko atzīst Emīlija, kura joprojām glabā atmiņā brīdi, kad Jāzeps viņai atzinies mīlestībā. Viņi iepazinās 1953. gadā kopīgā darba vietā kara daļas bāzē Daugavpilī. Kādu laiku nostrādājis par pasta nodaļas priekšnieku Kombuļos, Jāzeps devās meklēt laimi Daugavpilī, un atrada savu Emīliju, kura pēc skolas beigšanas pārcēlās no Višķiem uz pilsētu darba meklējumos. Jāzeps smej, ka abi bēguši no kolhoza.