Dzīve kā viens liels, bet patīkams pārpratums

Šķiet, rakstīt nopietnu rakstu par Jāzepu Dobkeviču neizdosies, jo saruna paiet vienos smieklos. Savā jubilejas intervijā Jāzeps jūtas nedaudz samulsis, kā nedarbu pastrādājis puišelis, kuram nu tagad par visu jāatskaitās. Taču patiesībā viņa dzīvē līkloču netrūcis un vai aiz katra līkuma gaidījis kāds pārbaudījums, ar kuriem Jāzeps veiksmīgi tiek galā, liekot lietā savas unikālās rakstura īpašības. No tālajām bērnības atmiņām Jāzeps ar vislielāko mīļumu izceļ saulītē mātes gaišo tēlu, kurš viņam dzīvē vienmēr esot klāt.