Daugavpilieši gaida grozījumus pensiju likumā

- „Amerikāni tomēr bijuši naivi, izgāžot baltu naudu lai meklētu masu iznīcināšanas ieročus Irākā. Gluži par baltu velti viņi tos būtu atraduši Latvijā. Runa ir par spēkā esošo pensiju likumu... Tikai nestāstiet, ka Latvijas valdībai trūkst naudas. Tikai izcili bagātā valstī veikli zeļļi dažos gados var kļūt par supermiljonāriem.... Pietiek tautai pūderēt smadzenes! Jārada jauns, taisnīgs pensiju likums...Un vai nebūtu pareizi mūsu laikmetu nosaukt par valstiskā genocīda gadiem?” No rakstnieka Jāņa Lapsas raksta „Moku Ritenis ripo tālāk”, 26.01.2004. NRA

„...Neviens nav skaitījis, cik cilvēku pirms laika aizgājuši pie debesu Tēva tikai tāpēc, ka reformu jūklī nav varējuši tikt pie daktera vai pie īstajām zālēm...Diemžēl, V.Krištopānam bija taisnība – Latvija ir muļķu zeme. Jo mēs izmirstot atkal un atkal iestājamies par bagātniekiem, par lielkapitāla partijām. Ideoloģija, skaļie patriotiskie saukļi mums ir dārgāki par mūsu pašu, mūsu bērnu, mūsu veco ļaužu veselību un dzīvību...Mēs sajūsmināmies par tēvzemiešu stingro stāju latvietības aizstāvībā gan šeit, gan Briselē. Un negribam zināt, ka tēvzemiešu veselības ministri, iztērējot Pasaules bankas kredīti miljonus, noreformēja mūsu medicīnu līdz klīniskai nāvei. Tagad oranžie uzsāk reformas reformu. Nu jau par mūsu naudu...Cik daudziem Latvijas ārstiem šī reforma salauzīs dzīvi? Cik daudziem Latvijas iedzīvotājiem reformu reforma atņems dzīvību? ...Bet kungiem nav laika par to domāt. Patriotisku saukļu aizsegā viņi plēšas ap portfeļiem un amatiem, kuri viņu personīgai kabatai dod simtus tūkstošus latu un apziņu: cik labi dzīvot muļķu zemē – Latvijā”. No Māras Nizinskas raksta „Muļķu zemes slimnieka pārdomas” , Rēzeknes Vēstis - „ES nosaka labiekārtot telpas dzīvniekiem, un mūsu ierēdņi pat pārcentās, norādot zemniekiem... Tagad Labklājības ministrijā top cilvēku labturības plāns jeb Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai....Bet kā var runāt par...problēmām, ja plānā pamatnostādnes maskētas ar vidējiem rādītājiem: vidējā pensija, vidējā darba alga, vidējā maksa par dzīvokļi. Nabagiem pieskaitīt klāt bagātnieku un miljonāru ienākumus un runāt par nodrošinātības līmeni ir amorāli.” No Klementija Rancāna raksta „Labturība cūkām, ne cilvēkiem”. 04.06.2004., RB

„Īres griesti” atcelti, kas tālāk? Lai īpašnieks iesniegtu tiesā īrnieku, prasības pieteikuma pamatā ir īres līgums. Ja tajā nav noteikts paaugstināt īres maksu un īrnieks tam nepiekrīt, īpašniekam nav pamata sniegt tiesā prasību par īres maksas paaugstināšanu. Īpašniekam ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu jauna īres līguma apstiprināšanai, ja īrnieks nepiekrīt un ja tiesa to apstiprinās, no tās dienas spēkā stājas jaunais līgums un jauna īres cena, nevis no tiesā iesniegšanas brīža, ar ko baida īrniekus. Cītīgi izlasi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8., 11., un 13 pantu, vienmēr uz tiem atsaucies. Arī jālasa Civillikuma panti: 2112., 2017., 2123., 2134. un 2138. un redzēsi, ka tiesai nav pamata pacelt īres maksu pretēji minētajiem pantiem. Tikai koruptīva tiesa var lemt citādāk. Pēc īres griestu atcelšanas izlikšanai no dzīvokļa ir tikai viens pamats – īres līguma noteikumu pārkāpums vai īres termiņa izbeigšanās, ja nav paredzēta tā pagarināšana. Civillikuma 2112.pants nosaka, ka nomas vai īres līgums ir tāds līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu īres maksu kādas lietošanu. Un tavs vecais līgums ir spēkā. Arī Civillikuma 2017.panta norma nosaka, ka maksai jābūt noteiktai un tā nedrīkst atkarāties no vienas puses iegribas (sk. arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8., 11. un 13.pantu). Paaugstināt īres maksu pēc „īres griestu” atcelšanas ir nelikumība, patvaļa, šantāža, jo Civillikuma 2123. pants nosaka, ka ja par nomas vai īres maksu nav nekas noteikti norunāts, bet ja to pašu priekšmetu jau agrāk nomājusi vai īrējusi tā pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti. Šie īres līguma noteikumi nav grozīti vairāk kā 10 gadus un īpašnieki tos nav apstrīdējuši tiesā. No kāda līkuma panta vai līguma pamata īpašnieki lolo cerības turpināt pazemot un apsmiet īrniekus? Jāturpina maksāt to pēdējo īres maksas summu, kuru jau atbilstoši likuma Pārejas noteikumiem maksāji iepriekšējos mēnešos, proti 0.72 vai citu zemāku, ja īrniekam nav motivētu iemeslu tiesas ceļā prasīt maksu samazināt. Civillikuma 2138. pantā noteikts, ka uz iznomāto vai izīrēto lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi, ja nav norunāts citādi, jānes iznomātājam vai izīrētājam; tādēļ viņam arī jāatlīdzina izdevumi, ko tam nolūkam būtu taisījis nomnieks vai īrnieks. Civillikuma 2134.pantā un citās normās noteikts, ka izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt, tādēļ īres maksu nav tiesiski sasaistīt tieši ar mājas tehnisko stāvokli un līdzekļiem remontam. Ja mājā ir arī nomnieki (veikali, kafejnīcas, biroji...), mājas nolietošanās amortizācija jāaprēķina pēc papildus noteikumiem un jāiekļauj kopējā amortizācijas izmaksā. Cieņā, Klementijs Rancāns, jurists Rīgā, 2006. gadā, m. Tel. 7522609, 29435580

Vispār mūsu valstī viss iet ačgārni... Kauns un negods ministriem - saņemot 23 minimālās mēnešalgas, nespēj nodrošināt daudziem pensionāriem pat vienu! Saprotu, ja cilvēks maz strādājis, bet kad iet runa par stāžu 30 gadi... Māte šogad aizgāja pensijā nostrādājot 33 gadus skolotāja darbu, aprēķināja 68 Ls. Vai nav murgs?