Jubileja ir un paliek jubileja

Mans uzdevums, rakstot „Daugavpilij jāmācās svinēt jubilejas”, bija izvirzīt jubileju svinēšanas problēmu. Ļoti priecājos, ka parādījās pirmā atsauksme no kora „Daugava” vadītāja J. Ustinskova. Žēl tikai, ka J. Ustinskovs nerunā par jubileju, bet gan par kora profesionalitāti, ko es nebūt netaisījos apšaubīt. Es rakstīju par konkrētiem faktiem un izvirzīju savu redzējumu jubilejas svinēšanai. Daugavpiliešiem ir pazīstami gan P. Krūmiņš, gan A. Feils, gan citi mūziķi. Bet ne par to taču runa. Un vai tad es apšaubīju, ka tagadējais koris „Daugava” ir viens no vadošajiem kolektīviem Latvijā? Tiesa, paldies J. Ustinskovam, ka viņš aizrādīja uz neprecizitāti mūsu ar profesoru J. Šteimani kopējā grāmatā „Daugavpils vēstures lappuses”, kurā koris „Daugava” tika nosaukts par profesionālu. Lasītājam tika norādīta arī precīza lappuse, pasvītrojot raksta autores profesionalitāti savā jomā. Tas tiks noteikti labots grāmatas krievu valodas variantā, kurš pašlaik top. Diemžēl, sabojātu jubileju vairs izlabot nevarēs! Tātad par jubileju, nevis par kora „Daugava” profesionalitāti ir runa.