Marija Dzerkale gaida savu “latgalieti”

“Kā Dievs devis, tā ir labi. Sirds danco un spiediens lēkā, dažreiz vajag arī daktera palīdzību, bet es uzdungoju jaunībā iemācītu dziesmu, pagatavoju mazdēlam pusdienas, izravēju kādu nezāli, sakopju māju. Kad ir norakti jaunie kartupeļi, cepu kartupeļu pankūkas, kuras mazbērni noēd, ka ausis kust vien. Pēc tam apsēžos uz dīvāna blakus savām luteklēm puķēm un lasu, lasu, lasu,” savu dzīvi raksturo pilskalniete Marija Dzerkale.