Skolotājas darbs joprojām rādās sapņos

Ik gadu skolotāju dienā Lūcijas Zukules sirds iepukstas straujāk, jo liela daļa viņas mūža ir pavadīta skolā, kur piedzīvoti gan priecīgi, gan skumīgi brīži. Vēl ilgu laiku pēc aiziešanas pensijā darbs sapņos rādījies, arī tagad šīs atmiņas ik pa laikam uzplaiksna. Pašai nemanot, laiks paskrējis vēja spārniem – tikko vēl bijusi jauna un spēka pilna, bet nu jau kārtējā jubileja klāt. Lūcija Zukule smejas, ka savus vienaudžus vērojot ar bažām, kā tie noveco, bet savus sirmos matus cenšas neievērot.