Inta Vaivode nomainīja Aivaru Zdanovski Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja amatā sarežģītā brīdī. Jau vairākus gadus pēc kārtas jūlija sākumā Latvijas slimnīcās pietrūkst valsts finansējuma.
1. jūlijā trīspadsmit Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli valdībai, kurā situāciju veselības aprūpē vērtē kā kritisku un pieprasa adekvātu finansējumu savai iestādei. Vēstulē teikts, ka šogad atkal atkārtojas situācija, kad valsts nekompensē slimnīcām medikamentu iegādes izdevumu kāpumu, elektroenerģijas un siltuma tarifu pieaugumu. Pacientu skaits pieaug, bet neadekvātais finansējums noved pie tā, ka otrajā pusgadā cilvēkiem jāatsaka plānveida palīdzība un jāpārsniedz valsts piešķirtās kvotas.
Valsts, piešķirot slimnīcām līdzekļus, plāno noteiktu pacientu skaitu, savukārt patiesībā viņu skaits ir vairākkārt lielāks.
Pārsniegto ambulatoro kvotu skaits Daugavpils slimnīcā aug ar katru dienu, stāsta Inta Vaivode, un pašlaik jau pārsniedz 300 tūkstošus latu. Pašlaik slimnīcā jau strādā itin kā septembrī, pacienti tiek pieņemti avansā. Augustā pacientus vēl pierakstīs plānveida ambulatorai izmeklēšanai, bet septembrī šis valsts pakalpojuma līmenis strauji samazināsies. Par rentgenoloģisko izmeklēšanu, USI, endoskopiju cilvēkiem būs jāmaksā pilnā apmērā, vai arī viņiem šo pakalpojumu atteiks un pierakstīs rindā nākamajam gadam. Izņēmums būs prioritārās pacientu grupas, t. sk. bērni, pirmās grupas invalīdi, grūtnieces un neatliekamā palīdzība. Jau tradicionāli visgarākās rindas DRS ir uz magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas izmeklējumiem.
Parasti gada vidū veselības aprūpes budžets tiek pārskatīts. 2012. gada jūlijā Latvijas slimnīcām tika piešķirti 34 miljoni latu. Šogad papildu finansējums bija tikai 7 miljoni latu, t. sk. 4,5 miljoni paredzēti visām slimnīcām. No 4,5 miljoniem 65% līdzekļu paliks Rīgas slimnīcās. Par atlikušo summu, kā uzskata I. Vaivode, atliek vien skumji pasmaidīt. Lai normāli pabeigtu gadu, neapturot ambulatoro pakalpojumu programmas, un norēķinātos ar medikamentu piegādātājiem un apmaksātu komunālos pakalpojumus utt., DRS būtu vajadzīgi aptuveni 800 tūkstoši latu. Nacionālā veselības dienesta vadība minēto līdzekļu sadali skaidro tā, ka daudzi pacienti no reģioniem braucot ārstēties uz Rīgas slimnīcām. NVD statistika liecina, no Latgales reģiona ārstēties uz Rīgu brauc 8% deklarēto iedzīvotāju. Salīdzinājumam – no Kurzemes – 15%, no Zemgales – 22%, jo atrodas tuvāk galvaspilsētai.
Uz slimnīcu vadītāju vēstuli pagaidām ir atbildējusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. 13. jūlijā slimnīcu vadītāji bija uzaicināti uz komisijas sēdi, lai apspriestu samilzušo problēmu. Kā teica Inta Vaivode, saruna vairāk bijusi formāla. Situācijas risināšanā jāiesaista finanšu ministrs Andris Vilks un Saeimas Budžeta komisija.
Vēl viena skumja beidzamo gadu tendence, kas ietekmē apkalpošanas kvalitāti veselības aprūpes jomā, ir speciālistu trūkums. DRS vakanču sarakstā ir 25 ārstu likmes. Lai ārstu trūkums nebūtu tik jūtams, tie, kas vēl strādā, ir spiesti uzņemties papildu dežūras, pacientu pieņemšanu utt. „Ārstu ne tikai trūkst, pašlaik liela problēma ir strādājošo ārstu vecums,” saka Inta Vaivode. „Aptuveni 70% ārstu ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Vislielākais deficīts ir neiropatologi un interni.”
Tomēr šajā bēdīgajā ainā ir arī pozitīvas iezīmes. Pateicoties iepriekšējās vadības tālredzībai, pašlaik DRS rezidentūrā strādā astoņi jauni ārsti, kuriem slimnīca apmaksā izglītības iegūšanu. Pēc 2—4 gadiem viņiem sāks pilnvērtīgi strādāt DRS. Pieejamo līdzekļu ietvaros pašreizējā slimnīcas vadība gatavojas šo praksi turpināt.
Visu rakstu lasiet avīzē.
