Jauno dramaturgu, režisoru, scenogrāfu un Daugavpils un Rīgas aktieru divu nedēļu ilgā darba rezultāts 15.septembrī tika nodots publikas vērtēšanai. Cietokšņa kara hospitāļa ēkā bija izveidotas piecas telpas, kurās noritēja festivāla/darbnīcas „Telpa Daugavpils” noslēguma izrāde. Publikai tā bija arī savdabīga ekskursija ilgus gadus slēgtajā vēsturiskajā ēkā, kur joprojām ož pēc dezinfekcijas līdzekļa lizola un uz nolupušajām durvīm vēl salasāmi uzraksti krievu valodā, kas aizliedz ienākt bez halāta.
Idejas un tēlus izrādei teātra mākslinieki bija meklējuši un uzgājuši tepat Daugavpilī. Tie bija stāsti par cilvēkiem, kas dzīvo tepat, mums blakus, tikai mēs, iespējams, pat nenojaušam viņu cerības, vēlmes, sāpes un izmisumu. Nelielās noveles tika izrādītas hospitāļa skarbajās telpās, arī tumšā gaitenī un pat cietokšņa parkā.
Daugavpils teātra valdes loceklis Oļegs Šapošņikovs festivāla noslēgumā teica: „Mēs visi esam liecinieki brīnumam. Cilvēki nevis daudz runā, kā parasti, bet dara, izmanto savus talantus. Šis festivāls ir ieguldījums pilsētas attīstībā, teātra attīstībā. Paldies visiem, kas to izdarīja!”
Visu rakstu lasiet 17.septembra numurā.
