Katra trešā (33%) Latvijas iedzīvotāja mājās vai citā vietā ir skaidras naudas uzkrājumi, diemžēl lielākā daļa (76%) tos glabā nedrošā vietā, secināts SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas aptaujā.
No tiem, kuri uzskata, ka ir parūpējušies par savu skaidro naudu, lielākā daļa to glabā nepietiekami droši - slēptuvē (13%), krājkasē vai makā (12%), aizveramā traukā (5%) vai maisiņā (2%). Relatīvi drošu risinājumu, noglabājot naudu seifā, izvēlējies tikai viens no desmit respondentiem (11%). Turpretī gandrīz katrs otrais (44%) skaidrās naudas uzkrājējs atzīst, ka nav īpaši parūpējies par naudas drošību, piemēram, pret tās nozagšanu vai sabojāšanu.
„Līdz eiro ieviešanai atlicis tikai nedaudz vairāk par mēnesi. Ja mājsaimniecībā ir skaidras naudas uzkrājumi, tos drošāk un ērtāk ir ieskaitīt bankas kontā. Novembra beigas un decembra pirmā nedēļa ir pēdējais brīdis, kad ieteicams doties uz bankas filiāli, lai veiktu darījumus, negaidot garās rindās, jo no decembra vidus līdz janvāra beigām prognozējams plašs cilvēku pieplūdums. Skaidras naudas iemaksu var veikt arī bankomātā,” informē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentsMārtiņš Bičevskis.
Nauda tiek glabāta grāmatās, radiatoros un pat krāsnīs
„Aptauja parāda, ka lielam skaitam respondentu ir ģimenes leģendas par skaidras naudas uzkrājumiem. Bieži noglabātā nauda bijusi aizmirsta, netīši izmesta vai atrasta ar būtiskiem bojājumiem, kad tā praktiski vairs nav izmantojama. Cilvēku stāsti uzskatāmi parāda, ka uzkrāt naudu mājās nav droši, ir pārāk daudz risku, kas rada apdraudējumus naudai. Prātīgāk ir neveidot jaunas leģendas, bet pārbaudīt, vai mājās nav sakrāta un aizmirsta nauda un ieskaitīt to bankas kontā,” norādaM. Bičevskis.
Katrā septītajā (14%) ģimenē ir leģenda par savulaik paslēptu un vēlāk atrastu naudu. Biežāk tā bijusi ielikta grāmatās, apģērba kabatās, skapjos, plauktos, gultās un pat krāsnīs, retāk - iemūrēta mājas pamatos, paslēpta zem grīdas dēļiem vai tapetēm, ietīta piegrieztnēs, kas noglabātas bēniņos, vai avīzēs, kas aizliktas aiz radiatoriem.
Aptaujātie arī atzīst, ka apzināti meklējuši naudu, piemēram, izmantojot metāla detektoru, pārmeklējot lietas vai uzrokot zemi. Tomēr ne vienmēr noglabātā nauda ir atrasta. Iedzīvotāji zina stāstīt arī situācijas, kad paslēptā nauda ir aizmirsta, piemēram, nejauši atdota citiem, iznīcināta, izmetot atkritumos, vai sadedzināta, piemēram, iekurot krāsni.
Nauda lielākoties atrasta netīšām -pārdodot īpašumus, mainot dzīves vietu vai veicot remontdarbus, piemēram, pārvelkot mēbeles. Tāpat nauda atrasta, kārtojot vecas vai sen nelietotas mantas. Neapzināti atrastie uzkrājumi ir bijuši gan citu noglabātās rezerves, gan pašu atradēju savulaik paslēptā un tad aizmirstā nauda.
Asociācija atgādina:
Drošāk skaidro naudu noguldīt bankā, tomēr, ja ir pārliecība, ka arī turpmāk nauda jāglabā mājās, to labāk mainīt no janvāra beigām. Ar naudas maiņu nav jāsteidzas un neko nevar nokavēt - latus un santīmus pret eiro bez komisijas maksas un pēc nemainīga oficiālā kursa komercbankās varēs samainīt līdz jūnija beigām, 302 pasta nodaļās reģionos - līdz 31. martam, bet Latvijas Bankā – bez termiņa ierobežojuma.
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS no 2013. gada 30. oktobra līdz 4. novembrim. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
