Pēdējos gados arvien biežāk novērojama mērķtiecīgi organizētu personu grupudarbība gan Latvijā, gan ārvalstīs ar nolūku izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību. Speciāli inscenētas viltus avārijas, iesaistot nevainīgus autovadītājus, un dažādas zādzību shēmas auto segmentā kļūst arvien aktuālākas gan drošības iestādēm, gan apdrošinātājiem, – atklāj Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs.
“Iespējamo krāpniecisko gadījumu dēļ transportlīdzekļu apdrošināšanā arvien lielāka uzmanība jāvelta tam, lai izvērtētu auto negadījumus, īpaši tos, kas notiek ārvalstīs. Piemēram, esam identificējuši krāpšanas shēmu, kurā noziedzīgi grupējumi inscenē avārijas nolūkā izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību, iesaistot tajās arī kādu nejaušu ceļu satiksmes dalībnieku. Šajā shēmā iecerēts inscenēt negadījumu tā, lai divas automašīnas noteikti saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, viena saskaņā ar OCTA polisi, otra – KASKO. Pirmā braucošā automašīna veic strauju bremzēšanas manevru, kā dēļ nākamā, nejauši iesaistītā, nevarot izvairīties no sadursmes, ietriecas un bojā priekšā esošā auto aizmugurējo daļu. Ja tomēr šīs otrās automašīnas vadītājs paspēj nobremzēt, sadursmi nodrošina aiz tās braucošā trešā automašīna, bez bremzēšanas ieskrienot priekšā esošajā auto un ar sitienu ietriecot to pirmajai automašīnai aizmugurē. Automašīnu skaits un izvietojums šajā shēmā var mainīties,” stāsta Ivars Vismanis.
Pašlaik ERGO ir fiksēti jau 10 apdrošināšanas pieteikumi par avārijām, kuras ar vieniem un tiem pašiem auto inscenējis viens grupējums. Pārsvarā šādās avārijās tiek iesaistīti vecāki auto, kurus grūti pārdot, vai tieši pretēji – dārgi auto, kas pēc iegādes izrādījušies bojāti vai kādreiz jau cietuši negadījumā, tāpēc īpašnieki vēlas no tiem atbrīvoties.
Kā skaidro Ivars Vismanis, pārsvarā krāpniekus izdodas atklāt, pārbaudot informāciju par negadījumos iesaistīto auto vēsturi: “Noziedznieki inscenē avārijas dažādās Eiropas valstīs, līdzi uz treilera vedot auto, kurus atkārtoti izmanto avārijās – bieži tie ir ļoti veci un sliktā tehniskā stāvoklī. Tādējādi par vienu un to pašu auto sasišanu un norakstīšanu apdrošināšanas pieteikums tiek iesniegts vairākās valstīs pie dažādiem apdrošinātājiem, saņemot atlīdzību vairākkārtēji. Pārbaudot informāciju starptautiskajās datu bāzēs, apdrošinātāji var konstatēt, vai auto līdzīgā avārijā jau nav cietis, kādi bojājumi attiecīgajam auto ir reģistrēti u.t.t.. Līdz ar to, pieaicinot speciālistus, nav grūti noteikt bojājumus, kas pēc atlīdzības saņemšanas nav tikuši novērsti.”
ERGO atgādina, ka inscenētas avārijas tiek uzskatītas par apdrošināšanas krāpšanu, un par līdzdalību šādā noziegumā persona var tikt saukta pie kriminālatbildības. Savukārt tos autovadītājus, kuri iekļuvuši šādā avārijā, ERGO aicina būt vērīgiem un ziņot par notikušo savam apdrošinātājam. Par iespējamu apzināti izraisītu avāriju var liecināt, piemēram, priekšā braucošā auto pārāk strauja bremzēšana bez acīmredzama un nopietna iemesla, kā arī aizmugurējā autovadītāja distances neievērošana. Pie vismazākajām aizdomām par inscenētu ceļu satiksmes negadījumu ieteicams informēt arī policiju protokola sastādīšanas brīdī.
