Atceroties Baltijas ceļa akciju un sagaidot tās 25. gadadienu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) aicina ikvienu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā iestāties virtuālajā cilvēku ķēdē, lai vēlreiz apliecinātu triju Baltijas valstu tautu spēju mobilizēties un būt vienotiem ceļā uz kopīgiem mērķiem.
Iestāties virtuālajā Baltijas ceļā var divos veidos. Pastāstot savu stāstu par Baltijas ceļa laikā pieredzēto www.thebalticway.eu, var atzīmēt sevi vietā, kur tajā dienā stāvēts. Ja Baltijas ceļā nav būts, var atzīmēt vietu, kur stāvētu, ja tas notiktu šodien.
Līdzās virtuālajam Baltijas ceļam UNESCO LNK sadarbībā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā īsteno Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītu projektu „Baltijas ceļa stāsti”, kura ietvaros tiek apkopotas iedzīvotāju atmiņas par Baltijas ceļa laiku un dalību tajā. Ikviens ir aicināts pastāstīt savu Baltijas ceļa stāstu un publicēt to www.thebalticway.eu.
“Projekta mērķis ir līdz šī gada beigām aktīvi iesaistīt sabiedrību izpratnes veicināšanā par Baltijas ceļa notikumiem, apkopojot cilvēku atmiņu stāstus, lai tie kļūtu pieejami arī nākamajām paaudzēm gan virtuālajā vidē, gan muzeju kolekcijās. Mēs aicinām ikvienu laikabiedru fiksēt savu Baltijas ceļa pieredzi, neatkarīgi no tā, kādā veidā viņš to pieredzējis: ir piedalījies, izlēmis nepiedalīties vai arī bijis dalībnieks kādā no atbalsta akcijām citur pasaulē,” stāsta UNESCO LNK ģenerālsekretāres p.i. Baiba Moļņika.
Visi saņemtie stāsti tiks apkopoti, nodoti muzeju kolekcijās un iekļauti www.thebalticway.eu. 25 spilgtākie stāsti Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiks apkopoti Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītā izdevumā, kas ikvienam būs pieejama elektroniski.
Šogad aprit 25 gadi kopš notika Baltijas ceļa akcija – unikāla un mierīga masu demonstrācija, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Baltijas ceļa dokumentāro mantojumu veido vērtīgs dokumentu arhīvs. Nozīmīgākos dokumentus, kas tika apkopoti Baltijas valstu kopīgā nominācijā, 2009. gada 30. jūlijā iekļāva UNESCO starptautiskajā reģistrā „Pasaules atmiņa”.
