Labākā dāvana Tēva dienā ir bērnu sarūpēta mīļa dāvaniņa ar kādu paša veidotu zīmējumu, viņu laimīgās acis un smaids, atzīst Gunārs Sarkans, kurš ir tētis trim paša meitām un septiņiem audžubērniem. Abiem ar sievu Aiju bērni ir kļuvuši par dzīves jēgu un galveno darbu, kas ir gana smags, bet sagādā arī daudz prieka.
Jau gandrīz 30 gadus Gunārs strādā policijā Daugavpilī, pašlaik ir dežūrdaļas jaunākais inspektors. Šo stafeti no viņa plāno pārņemt jaunākā meita Solvita, kas Daugavpils Universitātē studē civilo aizsardzību un drošību un jau pēc gada pabeigs augstskolu kā speciāliste policijas darbā. Arī vecākā meita Vita izvēlējusies sievietei neraksturīgu profesiju, pabeigusi Jūras akadēmiju kā kuģu kapteiņa palīdze un jau stūrē jūras plašumus visā pasaulē. Vidējā meita Evita izvēlējusies sociālā pedagoga profesiju, ko pašlaik apgūst Rēzeknes augstskolā. Visas trīs meitas jau pametušas ģimenes ligzdu, taču Sarkaņu mājās bērnu kņada nenoklust. Pirms sešiem gadiem ieguvuši audžuģimenes statusu, un tagad viņu aprūpē ir pulciņš svešu bērnu, kurus viņi uzskata par savējiem.
Vaboles pagastā ģimenei ir četristabu dzīvoklis un sava piemājas saimniecība ar lielu dārzu, desmit slaucamām govīm un teļiem, kas ģimenei ir svarīgs iztikas avots. Aija saimnieko pa mājām, pieskata bērnus, arī saimniecība pa dienu viņas pārziņā.
Kļūt par audžuvecākiem neesot plānojuši. Viss sācies ar kādu pusaudžu meiteni no ciemata, kuru uzņēmuši pie sevis, jo viņas ģimenē bijuši lieli konflikti. Īstajā ģimenē meitene tā arī neatgriezās, bet par vecākiem uzskata Gunāru un Aiju. Kad abiem tika piedāvāts kļūt par audžuģimeni un uzņemties rūpes arī par citiem likteņa pabērniem, pieņēmuši jauno izaicinājumu, un tagad Gunārs to atzīst par īstu likteņa dāvanu.
Visu rakstu lasiet 12.septembra numurā.
