Ar Krieviju saistītās ekonomiskās sankcijas skārušas visu Eiropu. Īpaši tās izjutuši Latvijas piena ražotāji un pārstrādātāji, kuru produkcija iepriekš tika eksportēta uz kaimiņvalsti. AS „Preiļu siers” meitasuzņēmuma AS „Krāslavas piens” vadītājs Aleksejs Krivenko atzīst, ka viņa vadīto uzņēmumu šīs sankcijas tieši nav skārušas, jo ar Krieviju sadarbība nenotika, taču kopumā sekas dabūjuši izjust visi, jo arī Eiropas tirgū strauji kritušās piena un gatavās produkcijas iepirkuma cenas.
„Mums ir sertifikāts, kas ļauj tirgot produkciju uz Krieviju, taču ar šo valsti sadarbība nenotiek, jo tās tirgus ir neprognozējams. Sankciju rezultātā piena pārprodukcija izraisījusi tālejošas sekas, ko izjuta visi pārstrādātāji, jo Eiropas uzpircēji samazināja iepirkuma cenas,” skaidro uzņēmuma vadītājs. Pašlaik iepirkuma cenas esot nereāli zemas, piemēram, sviestam un sausajam pienam tās nokritušas par 20-30%. Uzņēmums realizē tikai nelielu daļu savas produkcijas vietējā tirgū, bet lielākā daļa krājas saldētavās un noliktavās, gaidot labākus laikus. „Ja mēs produkciju realizētu uz Eiropu par pašreizējām cenām, nāktos vēl vairāk samazināt piena iepirkuma cenu, bet zemniekiem tas būtu sāpīgs trieciens, ko nevaram pieļaut. Jau tagad piena iepirkuma cena ir nokritusi par 4 centiem litrā, vēl vairāk to samazināt pagaidām nav plānots,” saka A. Krivenko. Viņš atzīst, ka šādas krīzes periodiski atkārtojas ik pēc 5-8 gadiem, brīžiem cena nesaprotami aug, tad sāk kristies, un ne vienmēr tam ir loģisks skaidrojums, taču dažu mēnešu laikā situācija parasti normalizējas. 18 gadu laikā, kopš viņš strādā uzņēmumā, šādas krīzes bijušas vismaz četras reizes. „Cik ilgi turpināsies šāda situācija, prognozēt grūti. Agrāk liels piena eksportētājs Eiropai bija Jaunzēlande, kas tagad izteikusi vēlmi strādāt ar Krieviju. Iespējams, Eiropā līdz ar to būs lielāks piena produkcijas pieprasījums. Ceram, ka jau ziemas sākumā situācija mainīsies uz labo pusi, tāpēc neceļam paniku. Uz valsts atbalstu mēs neceram, jo valdība pieņēmusi lēmumu atbalstīt tos uzņēmumus, kam bija virs 10% Krievijas eksporta, bet mums nebija nemaz,” atzīst uzņēmuma vadītājs.
Visu rakstu lasiet 19.septembra numurā.
