Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (Latgales partija, ievēlēts no „Vienotības” saraksta) ir pieredzējis pašvaldību darbā, bijis Preiļu novada domes priekšsēdētājs un Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs. Arī darbā Saeimā viņš ir pievērsies pašvaldībām svarīgu jautājumu risināšanai, bet pagaidām atzīst, ka ir pagājis pārāk īss laiks, lai veiktu būtiskus grozījumus likumdošanā.
Pēc ievēlēšanas Saeimā A.Adamovičs bija izteicis cerību, ka darbs Saeimā ļaus atrisināt daudzus jautājumus par pašvaldību kompetenci un funkcijām. „Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs sākam strādāt pie izmaiņām vēlēšanu likumā. Arī ir sāktas sarunas par teritoriālās reformas attīstīšanu - ir runa par labprātīgu apvienošanos. Novadu varētu kļūt mazāk. Piespiedu kārtā mēs to neplānojam, bet es pieļauju, ka pienāks brīdis, kad mazie novadi labprātīgi vienosies klāt tā saucamajiem reģionālajiem centriem,” saka deputāts. Saeimas komisija vēl iepazīstas ar Pašvaldību savienības iesūtītajiem piedāvājumiem, izskata 4-5 likumus, ko varētu mainīt. Patlaban tiek veidota atsevišķa Pašvaldību lietu apakškomisija, kurā ir gatavi darboties pieci bijušie pašvaldību vadītāji, kā arī citi deputāti, kas ir gatavi risināt pašvaldību problēmas.
Vaicāts par sasāpējušo mazo skolu problēmu, A.Adamovičs atzīst, ka, domājams, to risinājums arī turpmāk paliks pašvaldību ziņā. Vai patiešām spēj eksistēt skola ar pāris desmitiem audzēkņiem, ir jāizlemj pašvaldībai. „Varbūt kāda uzskatīs, lai pirmajās četrās klasēs mācās 10 bērni, un skolu uzturēs. Ja vecāki un skolotāji vienojas, tad viss ir kārtībā. Finansējums šeit nav tik svarīgs. Tiem, kas šīs mazās skolas saglabā, tātad finansējums ir gan pedagogiem, gan uzturēšanai. Jautājums ir par to, cik kvalitatīvu izglītību šie bērni saņem, ja vienas mācību stundas 40 minūtēs māca trīs klašu vielu," saka deputāts.
Visu rakstu lasiet 23. janvāra numurā.
