Janīnai Prosolovai un viņas dēliņam Anatolijam 20. janvāris kļuva par īstiem svētkiem. Pēc desmit gadiem petrolejas lampu un sveču gaismā viņu mājā beidzot iedegsies ilgi gaidītā elektriskā spuldzīte. Šajā dienā sētā sabrauca negaidīti daudz ļaužu, gan laukā, gan mājas iekšpusē tika veikti visi nepieciešamie darbi - ierakts kabelis un ierīkota elektroinstalācija, bet pati trauslā saimniece drudžainā satraukumā bija gatava ar plikām rokām izvilkt dubļos iestigušo elektriķu transportu, lai tikai darbi netiktu atlikti.
Šo mirkli Janīna gaidījusi gadiem un jau bija atmetusi cerību, jo līdz šim viņas sauciens pēc palīdzības netika sadzirdēts. Krāslavas novada Kalniešu pagasta „Krauķu” mājās Janīna dzīvo jau desmit gadus kopš Anatolija piedzimšanas. Viņa tēvs ir miris. Vecākais dēls un meita jau pieauguši, dzīvo un strādā Daugavpilī, pašiem ir ģimene un pa vienai atvasītei.
Janīna stāsta, ka ilgus gadus nostrādājusi Krāslavā šūšanas uzņēmumā. Pēc kāda sadzīves negadījuma viņai piešķirta invaliditāte, tāpēc tagad iztiek tikai no pensijas un tā, kas izaug pašu dārzā, vasarā lasa pārdošanai ogas un sēnes, arī gādā ziemai krājumus.
Sievietes ģimenei ir piešķirts maznodrošinātās statuss. Abu iedzīve ir ļoti trūcīga, mājās nav nevienas elektriskās iekārtas, izņemot mobilo telefonu un divus lukturīšus, kurus Janīna dodas uzlādēt pie kaimiņiem. Pašu iztikai viņa tur vistas, pāris aitas un zirgu, ar ko dārzu apstrādāt un tikt līdz pagasta centram.
Visu rakstu lasiet 23. janvāra numurā.
