Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE) piešķīrusi Latvijai no trakumsērgas brīvas valsts statusu. PVD iesniegto deklarāciju, kurā sniegta detalizēta informācija par trakumsērgas uzraudzības sistēmu Latvijā, veiktajiem profilakses un apkarošanas pasākumiem, kā arī trakumsērgas epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos pēc savvaļas dzīvnieku orālās vakcinācijas uzsākšanas, OIE publicējusi savā periodiskajā izdevumā: http://www.oie.int/fileadmin/Home/eng/Publications_%26_Documentation/docs/pdf/bulletin/Bull_2015-1-ENG.pdf
Trakumsērga ir viena no bīstamākajām infekcijas slimībām, kas apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību un dzīvību. Galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir lapsas un jenotsuņi, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši u.c. dzīvnieki. Slimiem savvaļas dzīvniekiem kontaktējoties ar mājdzīvniekiem – biežāk suņiem un kaķiem, notiek to inficēšanās un saslimšana, tādējādi apdraudot cilvēku veselību un dzīvību. Trakumsērgu ir iespējams diagnosticēt tikai pēc dzīvnieka nāves.
Latvijā trakumsērgu reģistrē kopš 1929.gada.
Kopš 1991.gada Latvijā saslimšana ar trakumsērgu reģistrēta 5 899 dzīvniekiem un trīs cilvēkiem. Visi saslimšanas gadījumi beigušies ar nāvi. No visiem trakumsērgas gadījumiem 78,5% reģistrēti savvaļas dzīvniekiem, galvenokārt lapsām un jenotsuņiem, bet 17,4% gadījumu – suņiem un kaķiem. Līdz 2000.gadam PVD reģistrēja no 150-300 dzīvnieku saslimšanas gadījumus gadā. Rekordliels trakumsērgas gadījumu skaits dzīvniekiem tika reģistrēts 2003.gadā - 964 gadījumi.
Pateicoties PHARE projekta finansējumam, 2005.gadā daļā Latvijas tika uzsākta trakumsērgas vakcīnas ēsmu izvietošana izmantojot aviācijas palīdzību. Kopš 2006.gada, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, savvaļas dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu tika veikta visā valsts teritorijā.
Efektīva trakumsērgas apkarošanas programmas īstenošana Latvijā ir devusi rezultātu - jau vairākus gadus trakumsērgas gadījumi nav konstatēti. Pēdējais trakumsērgas gadījums dzīvniekiem Latvijā konstatēts 2012.gada februārī, bet cilvēkiem 2003.gadā.
Ievērojami samazinoties trakumsērgas riskam, kopš 2013.gada maija suņu, kaķu un mājas/istabas sesku vakcinācija nav jāveic katru gadu, bet gan saskaņā ar vakcīnas ražotāja noteikto revakcinācijas biežumu.
Lai pasargātu Latvijas teritoriju no slimu savvaļas dzīvnieku ienākšanas no inficētajām kaimiņvalstīm, kopš 2014.gada savvaļas dzīvnieku orālās vakcinācijas (buferzona) tiek uzturēta tikai Krievijas un Baltkrievijas pierobežā un Baltkrievijā – Latvijas pierobežā.
Neskatoties un panākto labvēlīgo trakumsērgas situāciju valstī, lai saglabātu valsts brīvo statusu, aicinām Jūs ziņot veterinārārstam par katru dzīvnieku, kas rada aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu. Veterinārārsta izmaksas, kas saistītas ar aizdomu gadījuma izmeklēšanu, kā arī laboratoriskās diagnostikas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem, ja vien īpašnieks dzīvnieku ir vakcinējis pret trakumsērgu.
Tikai regulāri vakcinējot savus dzīvniekus (suņus, kaķus un mājas/istabas seskus) un izmeklējot katru aizdomu gadījumu, būsim pārliecināti, ka tiešām dzīvojam no trakumsērgas brīvā valstī.
No trakumsērgas brīvas valsts statusu Igaunija ieguva 2012.gadā, bet Lietuva cer drīzumā sasniegt atbilstību brīvas valsts statusa iegūšanai.
