„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 3. maijs
Piektdiena
Gints, Uvis
+9.6 °C
skaidrs laiks

Izstāde „Holokausta piemiņa Latvijā laika gaitā. 1945.-2015. gads”

No 2016.gada 16.marta līdz 26.martam Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma muzeja "Ebreji Latvijā"/”Yad Vashem” izstāde „Holokausta piemiņa Latvijā laika gaitā. 1945.-2015. gads”.

Izstāde „Holokausta piemiņa Latvijā laika gaitā. 1945.-2015. gads” stāsta par piemiņas vietu meklēšanu, apzināšanu un labiekārtošanu gan apstākļos, kad Holokausts bija noklusēts temats, gan mūsdienās, par aktīvistu cīņu par bojāgājušo piemiņu un skarbās vēstures adekvātu un godīgu reprezentāciju sabiedrībā. Izstāde rāda ne tikai dažādas pieejas piemiņai Latvijā gandrīz 70 gadu garumā, bet arī atspoguļo piemiņas pasākumu „mehānismus” – kā aktīvisti pieņēma lēmums, kā notika viņu komunikācija ar varas pārstāvjiem, kāda bija varas pārstāvju reakcija, kas to ietekmēja un kā tā ietekmēja piemiņas pasākumu gaitu.

Jau drīz pēc Otrā pasaules kara beigām ir iezīmējušās atšķirīgas tendences attiecībā uz upuru pieminēšanu. No vienas puses, stāsts par nacistu noziegumiem bija svarīga sastāvdaļa no oficiālā vēstījuma par karu, no otrās puses valsts iestādes krietni lielāku uzmanību pievērsa kara militārajiem aspektiem un tātad – kritušo karavīru pieminēšanai. Paralēli Holokaustu pārdzīvojušajiem ebrejiem – gan atjaunotām kopienām, gan indivīdiem – bieži vien bija svarīgi pārapbedīt noslepkavotos tuviniekus ebreju kapsētā. Savukārt jau 1940. gadu nogalē vara sāka ar aizdomām skatīties uz vietējo aktīvistu rīcību, redzot tajā izaicinājumu savam monopolam uz piemiņu, un centās pārņemt iniciatīvu savās rokās. Šīs sarežģītas attiecības, ko 1960. gados pasliktināja arī politiskie apstākļi, noteica Holokausta pieminēšanas kontekstu līdz pat Atmodai. Tomēr bieži vien pieminēšanas praksi konkrētajā vietā noteica ne tikai valsts politika, bet arī pušu savstarpējās attiecības. Kopš Atmodas situācija ir pamatīgi mainījusies, un šodien vairākumā no vairāk nekā 200 slepkavības vietām ir uzstādītas piemiņas zīmes, lielā mērā pateicoties sadarbībai starp ebreju kopienām, vietējiem aktīvistiem un pašvaldībām.

Izstāde ir apskatāma muzeja darba laikā: otrdien – sestdien: plkst.10.00-18.00, pirmdien, svētdien: plkst.10.00-16.00.