Latvijā nereti par Eiropu pieņemts spriest kā par “Briseli” vai kādu tālu zemi, kurā viss ir labāk vai vismaz citādāk. Nesenās Rotko mākslas centra trešās dzimšanas dienas svinības kārtējo reizi apliecināja, ka Eiropa ir tepat, turklāt ne tikai Rīgā, bet Daugavpilī un jebkurā citā Latgales pilsētā.
Centra izveidē ieguldīti vairāk nekā divi miljoni eiro, un lauvas tiesa naudas – vairāk nekā 1,7 miljoni eiro – nākuši no “Eiropas fondiem” jeb Eiropas Savienības (ES) budžeta. Trīs gados centru apmeklējuši vairāk nekā 300 000 cilvēku, ļaujot Daugavpils vārdam izskanēt arī tālu aiz Latvijas un visas Eiropas robežām. Daudzi no apmeklētājiem pilsētā nakšņojuši, pusdienojuši vai iepirkušies, tā nodrošinot pilsētniekiem darbavietas.
Ir svarīgi, lai arī nākamajos gados Eiropas nauda tiktu ieguldīta projektos, kas stiprina iedzīvotāju drošību par nākotni un apziņu, ka Latvija un Daugavpils ir vieta, kur iegūt labu izglītību, saņemt pienācīgu veselības aprūpi, droši veidot uzņēmējdarbību. Tas ir ne tikai Daugavpils, bet visas Latvijas izaicinājums. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, kas ES budžetā iemaksā vairāk nekā no tā saņem, Latvija par katru iemaksāto eiro no budžeta saņem četrus. Līdz 2020. gadam dažādos projektos uz katru iedzīvotāju Latvija saņems apmēram 3000 eiro, un Latvijas pašas interesēs ir naudu nevis “apēst”, bet ieguldīt attīstībā, iedzīvotājiem drošas un patīkamas vides izveidē. Viesojoties Daugavpilī un iepazīstoties ar ES ieguldījumu pilsētas attīstībā, pārliecinājos, ka tā ir vieta, kas daudz piedāvā gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.
Runājot par “Eiropas naudu”, vietā gan atcerēties, ka pirms vairāk nekā 60 gadiem, liekot pamatus Eiropas Savienībai, valstsvīru galvenais dzinulis bija nevis ES fondi, bet drošība – apņēmība nepieļaut vēl vienu asiņainu karu Eiropā. Šodien karš starp Franciju un Vāciju ir neiedomājams, taču cilvēku drošība tāpēc nav kļuvusi mazāk svarīga. Mainījušies tikai draudi – to pierādījuši gan nesenie terora akti Parīzē un Briselē, gan notikumi Ukrainā, tikai vairāku simtu kilometru attālumā no Daugavpils. Ierasti par Eiropu mēs domājam – Eiropas nauda, labāki ceļi, siltāki bērnudārzi un brīva pārvietošanās. Pienācis laiks, kad jāsaprot, Eiropa ir daudz vairāk. Tā ir valstu kopība arī lielākai drošībai, manai, jūsu, mūsu bērnu un mazbērnu drošībai.
Tieši šajās dienās ir īstais laiks to atcerēties: 9. maijā aprit 66 gadi, kopš Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans aicināja Eiropas valstis apvienot ieroču ražošanā būtiskās ogļu un tērauda nozares. Viņa plāns tika īstenots un padarīja neiespējamu jaunu karu starp iesaistītajām valstīm. Gadu gaitā kopīgi pārraudzīto nozaru un projektā iesaistīto valstu skaits pieauga, un uz Šūmana plāna pamatiem būvētā valstu savienība kļuva par bāku arī Latvijai, atgriežoties Eiropā.
Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja
