Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rosinātajā publisko diskusiju cikla otrajā diskusijā par Latvijas drošību „Brexit mācības Latvijai un Eiropai” 30. augustā secināts, ka notikumiem Lielbritānijā līdzīgs scenārijs Latvijā nav iespējams, jo sabiedrība kopumā atbalsta valsts dalību Eiropas Savienībā un tās sniegto ārējo drošību un ekonomisko izdevīgumu. Tomēr ar ES Latvijas iedzīvotāji saista arī savu nedrošību terorisma un bēgļu plūsmas dēļ.
„Eiropā neviens īsti nebija gatavs tādam scenārijam. Nav saprotams, kas notiks ar Eiropas Savienību. To veidoja, lai nodrošināti mieru, stabilitāti un labklājību. Vai tam visam tagad ir beigas? Vai arī šīs kļūdas var novērst un Eiropa kļūs vēl saliedētāka? Ja notiks Lielbritānijas izstāšanās no ES, nav skaidrs, kā tas ietekmēs drošību, kā tiks nodrošinātas valstu intereses. Ir arī jautājums, kāds būs mūsu tautiešu liktenis Lielbritānijā,” diskusijas atklāšanas uzrunā teica Valsts prezidents. R.Vējonis atgādināja, ka valsts drošība nav tikai militāra aizsardzība un robežu nostiprināšana. “Drošību veido arī valsts ekonomiskā attīstība, tiesu varas spēks, cilvēktiesību aizstāvība, dzimtenes mīlestība un daudzi citi faktori,” viņš uzsvēra.
Referenduma rezultāts šokēja arī pašu Lielbritāniju, tāpat citas valstis Eiropā. Svarīgi jautājumi ir ne tikai, ko tagad darīt un kā attīstīsies situācija, bet arī – kāpēc iedzīvotāji tā nobalsoja? saka Starptautisko pētījumu centra direktore Gunda Reire.
Kāpēc tad britu vairākums nobalsoja par izstāšanos no ES? Socioloģisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš pirmkārt uzsver ekonomiskos aspektus, jo liela daļa Lielbritānijas iedzīvotāju nav izjutuši progresu un labklājības pieaugumu tik lielā mērā, cik ir cerējuši, viņi jūtas aizmirsti. Tikpat svarīga bijusi neapmierinātība ar imigrāciju, jo viesstrādnieku ieplūšanas dēļ rodas konkurence, daudzos sektoros algas nepieaug. „Tās bažas tur ir tieši par austrumeiropiešiem, tātad, par mums,” atzīmē A.Kaktiņš.
Visu rakstu lasiet 9. septembra numurā.
