Vasarā Latgales plānošanas reģions atsāka diskusiju ar Latvijas Valsts heraldikas komisijas ekspertiem par Latgales karoga oficiālo atzīšanu.
Ramona Umblija, heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece, uzsvēra - ja Latgales karogā nav ģerbonis, kurā attēlots Polijas muižnieku varas simbols grifs, tad to var lietot. „Karogs ar ģerboni, kas nav reģistrēts, nav likumīgs. Ģerbonis ir jāreģistrē, jo to nosaka „Ģerboņu likums”, tikai tad to varēs lietot karogā vai vienu pašu. Reģistrēšanas mērķis ir heraldikas prasību un simbolikas pamatprincipu ievērošana, reprezentējot valsti vai pašvaldības,” R. Umblija uzsvēra „Latgales Laikam”.
Latgales karoga autors Māris Rumaks šobrīd, konsultējoties ar Lietuvas, Lielbritānijas un citiem heraldikas ekspertiem, pēta grifa nozīmi heraldikā, lai pamatotu, ka Latgales karogā redzamais grifs ir vairs tikai tradīcijas nevis varas simbols. „Grifs nav jātraktē kā pakļautības vai varas simbols. Tie, kas pēta heraldikas vēsturi, zina, ka Latvijā grifu lietoja poļi, vēlāk to aizguva krievi, pēc tam to pārņēma arī latvieši. Grifs daudzu tautu mitoloģijā ir sargs, kuram piemita liela drosme. Inflantijas vaivadijas ģerbonis, kas atrodas Latgales karoga centrā, ir vissenākais zināmais simbols, tāpēc es to izmantoju. Mēs ražojam Latgales karogus ar un bez ģerboņa. Manuprāt, Latgales karogs ir politiķu nevis latgaliešu vai citu novadnieku strīda ābols. Piekrītu, ka ģerboni jālieto tā, kā to nosaka likumdošana, taču reģistrācija maksā dārgi -- līdz 1000 eiro. Es nebiju gaidījis, ka Latgales karogs kļūs par atpazīstamības, patriotisma simbolu. Ja jau šo karogu uzskata par neoficiālu, tad, lai tas būtu oficiāls, ir jāraksta atsevišķs likums par Latgales karogu. Savs karogs ir suitiem, līviem, taču man nesaprotamu iemeslu dēļ par separātistiem sauc tikai latgaliešus, jo, redz, viņi lieto savu karogu,” sacīja M. Rumaks.
Visu rakstu lasiet 13. septembra numurā.
