„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. aprīlis
Pirmdiena
Laine, Raimonds, Vilnis
+16.8 °C
skaidrs laiks

Janīna Kursīte: „Māja mums dod dzīves spēku”

Ar literatūrzinātnieces, folkloristes, pētniecisko ekspedīciju organizētājas, latviskās dzīvesziņas popularizētājas un daudzu grāmatu un publikāciju autores profesores

Janīnas Kursītes stāstījumu par latgalieša māju 30. septembrī tika uzsākta Latgales Centrālās bibliotēkas projekta „Latgale ceļā uz Latvijas valsti” īstenošana.

„Ir vērts padomāt, ko mēs katrs uztveram par savām mājām, jo priekšā ir daudz izaicinājumu. Daļa dzīvo daudzdzīvokļu namos, baudot pilsētas ērtības, daudzi atguvuši vecvecāku mājas un nezina, ko ar tām iesākt. Varbūt cilvēki neapzinās, ka vienkāršas, necilas koka mājas ir tās, kas mūsu senčus uzturējušas pie veselības. Māja dod mums dzīves spēku,” teica pētniece, stāstot par gūtajiem iespaidiem šīs vasaras ekspedīcijā Daugavpils novadā.

Kopā ar DU un LU studentiem profesore bija devusies pētīt četrus Daugavpils novada pagastus – Demeni, Salieni, Vecsalieni un Sileni. Būdama noskaņota, ka brauc uz Latgali, profesore sākumā jutusies apjukusi, jo atšķirībā no citiem novadiem, kur cilvēkiem ir izteikta piederība konkrētajai vietai, te viņa saskārusies ar citu, unikālu situāciju. Kādreiz šie pagasti bijuši Kurzemes- Zemgales hercogistes sastāvā, tad bija piesaiste gan Polijai, gan Krievijai, mazāk Latgalei. Cilvēkiem māju sajūta nav ierakstīta šajā novadā. Kāds sevi uzskata par piederīgu Zemgalei, kāds Sēlijai. „Mēs izjutām, ka šiem cilvēkiem ir piederība konkrētajai vietai, vai tā būtu Demene vai Silene, bez valsts vai novada konteksta, viņi sevi atzīst tikai par šejieniešiem un ne vairāk. Iedzīvotāji īsti nezina, kas viņi ir – krievi, latgalieši. Vairāk jūtama reliģiskā piederība – tur dzīvo luterāņi, vecticībnieki, katoļi un pareizticīgie. Ir patīkami, ka viņu mājās ir savi „svētie kaktiņi”, kur atrodas svētbildes. Tas šīs mājas dara stipras,” stāsta pētniece.

Viņa pārliecināta, ka Latvijas tautai priekšā ir lieli pārbaudījumi, tāpēc ļoti svarīga ir piederība savai valstij, Baltijai vai Eiropas Savienībai. Profesore ar bažām raugās uz politiskajām norisēm, kas apdraud valsts robežas, uz migrantiem, kas Eiropā ienes mums svešu kultūru un tradīcijas.

Visu rakstu lasiet 11. oktobra numurā.