Pēdējā pusotra gada laikā slaucamo govju ganāmpulku skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā diviem tūkstošiem. Savus ganāmpulkus mazināt zemnieki sākuši jau pērn, šis process turpinās arī šogad. Gada laikā Krāslavas, Dagdas un Aglonas novadā no piena lopkopības pilnībā atteikušās deviņas saimniecības.
Jau vismaz pāris gadus krīze piena ražošanas nozarē skārusi visu Eiropu, šogad īpaši liela ir piena pārprodukcija, kas radusies gan Krievijas noteiktā pārtikas produktu embargo, gan piena kvotu atcelšanas dēļ. Piensaimniekiem situāciju vēl vairāk pasliktina piena cenu kritums par teju 40% pēdējo divu gadu laikā. Lai stiprinātu zemo piena cenu dēļ novājināto piensaimniecības nozari, Eiropas Komisija piensaimniekiem lēmusi piešķirt atbalstu piena ražošanas samazināšanai.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas biroja lopkopības konsultante Anda Leikuma atzīst, ka piena krīze nav vienīgais iemesls, kāpēc zemnieki nolēmuši izbeigt saimniekošanu. Iemesli esot dažādi. Vai kāds no šiem zemniekiem ir pieteicies atbalstam piena ražošanas samazinājumam, viņa nemākot teikt. Iespējams, kāds no viņiem šo iespēju izmantošot.
Uz kopējā fona deviņas saimniecības neesot daudz, turklāt tās ir mazas saimniecības, kurās govju skaits ir līdz 10, tikai vienā esot pāri 30 lopiem, saka A.Leikuma. Šajos novados lielo piensaimnieku ir maz, galvenokārt darbojas mazie un vidējie. Masveidā neviens savu saimniecību nelikvidē un turpina strādāt.
No minētajām deviņām saimniecībām tikai trīs nolēmušas likvidēt ganāmpulku zemo piena cenu dēļ. Trijos gadījumos iemesls esot zemnieku cienījamais vecums, kad vairs nav pa spēkam tikt ar darbiem galā. Vienā gadījumā īpašnieks nomira, tāpēc saimniecība tika likvidēta, bet divos gadījumos saimnieki govis pārdeva, jo paši mainījuši dzīvesvietu. Vēl četrās saimniecībās samazināts govju skaits.
Arī gadu iepriekš divas saimniecības likvidējušas savus piena lopu ganāmpulkus un pārgājuši uz graudiem vai gaļas lopiem. Šajā gadījumā pie vainas bijis darba spēka trūkums. Vēl kāds zemnieks izteicis vēlmi pāriet no piena uz gaļas lopiem, jo nespēj atrast savai fermai slaucējas. Tieši darbaspēka trūkums pašlaik ir ļoti aktuāla problēma. „Ārzemēs pāriet uz robotiem, taču Latvija to nevar atļauties, tad govīm jābūt ļoti labai ģenētikai, lai robots tās varētu slaukt,” saka A.Leikuma.
Visu rakstu lasiet 11. oktobra numurā.
