„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. aprīlis
Pirmdiena
Laine, Raimonds, Vilnis
+8.5 °C
skaidrs laiks

Domāja, ka visi novērsīsies, bet sanāca gluži otrādi

Pirms gada Ksenijai Pavlovai diagnosticēja melanomu. Lai ārstētos, gadu bija jādzer Šveices preparāts „Vemurafenib” aptuveni 50 000 eiro vērtībā. Šīs zāles nav iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, naudu vāca visa Latvija. Pirms gada naudu izdevās savākt divu mēnešu laikā, un Ksenija uzsāka ārstēšanās kursu. Katru mēnesi viņa nodeva analīzes, gāja uz pārbaudēm. Ārsti konstatēja pozitīvu dinamiku. Pēc gada slimība sāka atkāpties, bet pilnībā nepadevās.

„No 20 metastāzēm plaušās man palikušas sešas labajā plaušā. Ārstu konsīlijs atzīmēja, ka ir uzlabojumi, un izdarīja slēdzienu, ka kurss jāturpina, jo zāles palīdz. No pagājušās nedēļas atkal vācam naudu. Nesen pabeidzu dzert tabletes, kuras vēl bija palikušas,” pastāstīja Ksenija. Portālā ziedot.lv tiek vākti ziedojumi. Valsts piešķīra atbalstu – 14 228 eiro, bet katru otro mēnesi no  saviem līdzekļiem ir jāmaksā no 7346 līdz 9184 eiro. Tādējādi ārstēšanai būs nepieciešami 51 342 eiro.

Ģimenē neviens nav slimojis ar onkoloģiskām saslimšanām, bet 2012. gada augustā Ksenijai diagnosticēja melanomu. Viņai veica divas operācijas. Astoņpadsmit mēnešus Ksenijai injicēja roferonu – trīsreiz nedēļā trīs injekcijas dienā. Šis preparāts ir iekļauts valsts kompensējamo zāļu sarakstā, citādi šis kurss izmaksātu 912 latus.

Pēc ārstniecības kursa veiktās analīzes liecināja, ka slimība atkāpusies, bet 2015. gada septembrī, veicot papildus izmeklēšanu, tika atklātas metastāzes plaušās.

„Es nezināju, ko iesākt. Uzrakstīju draudzenei Anglijā. Viņa man atbildēja: „Neuztraucies. Viss būs labi.” Mana draudzene un manas mātes draudzene visu saorganizēja ļoti ātri. Mēs ar māmiņu bijām šokā. Es domāju – kā var lūgt palīdzību cilvēkiem, kad valstī, jo īpaši Daugavpilī, ir smaga situācija,” Ksenija atceras stāvokli, kādā viņa bija pirms gada. „Kad mana fotogrāfija sāka visur parādīties, bija morāli smagi, ka cilvēki uz mani skatīsies. Šķita, ka visi novērsīsies, jo esmu slima, bet sanāca gluži otrādi, man sāka daudz rakstīt, radās jauni draugi. Tas bija neparasti, bet noskaņojums ievērojami uzlabojās, radās ticība, ka viss būs labi.”

Visu rakstu lasiet 23. decembra numurā.