Maijs ir Latgales kongresa simtgades atceres mēnesis. Visos novados un pilsētās plīvos Latvijas karogi, dažviet būs izkārts arī Latgales karogs, izskanēs koncerti. Uz Latgali dosies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš, jācer, dos savu vērtējumu tam lielajam darbam, ko 1917. gadā toreizējie Latgales latvieši padarīja, pieņemdami nozīmīgo kongresa rezolūciju. „Latgales Laiks” šodienas latgaliešiem vaicāja, kāds ir šī kongresa vēstījums mūsdienām.
Filmas „Gambits 1917”, kas atklāj Latgales kongresa galveno runasvīru un ideologu Franča Trasuna un Franča Kempa dažādo redzējumu, kādai jābūt nākotnes Latgalei, līdzautors ir dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Valentīns Lukaševičs. Jāpiemin, ka F. Kemps ar citiem 38 delegātiem pameta kongresu, jo atbalstīja Latgales autonomiju Krievijas sastāvā, nevis F. Trasuna un citu delegātu vēlmi apvienot latgaliešus ar pārējiem latviešiem.
Mudināts novērtēt šo divu lielo latgaliešu devumu, dzejnieks atzīst, ka viņam esot viegli runāt par šīm divām personībām. „Tāpēc ka neesmu ne „trasunists”, ne „kempists”. Kuram no viņiem bija taisnība? Abiem diviem, lai cik pārsteidzoši izklausās. Man ir daudz citu vaicājumu. Kādēļ ne Trasuna, ne Kempa kongresos nebija Andrīva Jurdža, Neaizmirstules? Vai Trasuna un Kempa piedāvājums bija divas vienīgās iespējamības? Vai bija vēl kāds variants? Vai katram obligāti jābūt vai nu „trasunistam”, vai „kempistam”? Es laikam esmu neaizmirstulis. Pajautāt, vai tu esi „trasunists” vai „kempists”, ir tas pats, kas pajautāt - tu esi latvietis vai latgalietis? Abas atbildes vienlaikus var būt pareizas,” atzīst Valentīns.
Visu rakstu lasiet 3. maija numurā.
