Naujenietes Silvijas Baļčūnes saimniecības „Birzkalne” daži lauki atrodas Dabas parkā „Daugavas loki”. Tā ir ES NATURE 2000 teritorija, tāpēc viņa saimnieko, nekaitējot tām aizsargājamajām dabas vērtībām, kas tur aug.
No gandrīz 50ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes nav apsaimniekoti septiņi, jo tur reģistrēti reti aizsargājami augi. Stāsta Silvija: „Ja jau ar likumu ir pateikts, ka to zemi nedrīkst apart, tātad nedrīkst. Tur ganās Herefordas un Limuzīnas krustojuma šķirnes govis, kas noēd gan zāli, gan krūmus pa tīro, neviena mehāniskā pļaujmašīna nevar sacensties ar šiem lopiņiem. Pārējos laukos, kas atrodas ārpus „Daugavas lokiem”, sējam graudus lopbarībai, ievācam sienu un skābsienu -- 500 ruļļus gadā. Mums ir cidoniju lauks, tā ražu pārdodam. Mēs pamazām būvējamies. Šogad uzcelsim novietni, kur govis barosies ziemā. Celtniecību saskaņojam ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils novada Būvvaldi.”
Vaicāta, vai nav bijusi vēlēšanās iesaistīties arī tūrisma uzņēmējdarbībā, jo saimniecība robežojas ar vienu no krāšņajiem Daugavas upes lokiem, Silvija prāto, ka tanī daļā atrodas mazi un lieli pauguriņi, stāvs krasts, tāpēc nedz graudaugi, nedz arī citas kultūras neaugs. Bet vai tūristi gribēs brist pa garo zāli, kur var būt arī čūskas, atbildi zina tikai paši tūristi. „Ja dabas draugi uzbūvēs barikādes, lai tūristi un zemnieki tur nespertu savu kāju, tad sekas var būt traģiskas -- dabas parks pārvērtīsies par mežu. Piešķirot Nacionālā parka statusu, pieļauju, ka ierobežojumu kļūs vēl vairāk. Tomēr ir jāatrod kompromiss starp ES vēlēšanos saglabāt retos augus un īpašnieka vēlmi apsaimniekot zemi, lai tā neaizaugtu un nestu peļņu. Ja tā labi padomā, zemnieks ar samaksātajiem nodokļiem apmaksā ierēdņu darba vietas, bet, iegādājoties tehniku, vairo citu uzņēmēju labklājību. Gar mūsu ganībām aizvijas grants ceļš, un tūristi, kuri dodas uz kaimiņu kempingu, apstājas, lai nofotografētos uz gotiņu fona. Tātad viņiem šeit patīk. Taču par tūrismu padomāšu tad, kad bērni kļūs pieauguši. Iespējams, zemes īpašniekiem jau būs jāievēro citas prasības,” saka Silvija.
Silvija Baļčūne ar vīru un diviem bērniem 2012. gadā pārbrauca no pilsētas uz vecāku mājām Naujenes pagastā, kur bija 10ha zemes, 2 piena govis, un izveidoja savu zemnieku saimniecību. „Kad piedzima bērni, sākām ilgoties pēc vides, kur viņi varētu spēlēties brīvā dabā nevis uz asfalta,” atminas saimniece. Viņa pieteicās ES jauno zemnieku atbalsta programmai, iegādājās 20 gaļas šķirnes teles un bulli un traktoru, iznomāja daudzās aizaugušās zemes, atbrīvoja tās no krūmiem. Šogad Baļčūnu ģimene svinēs saimniecības pastāvēšanas 5. gadadienu, un, kā teica Silvija, veiksmīgi izpilda tās saistības, kuras viņa uzņēmās, startējot jauno zemnieku programmā. Tā kā saimniecība 2015. gadā ir saņēmusi bioloģiskās saimniecības statusu, tad Silvija paralēli vienotajam platības maksājumam, zaļināšanas maksājumam un subsīdijām par liellopiem saņem arī maksājumus, lai saglabātu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes. Katru gadu viņa Neretas izsoļu namā pārdod 18-19 jaunlopus. Saliekot kopā gan ES maksājumus, gan izolē iegūto peļņu, pietiek naudas, lai, neņemot kredītus, iegādātos lauksaimniecības aprīkojumu, tostarp pļaujmašīnu un siena vālotāju.
Zemkopība ir tā nozare, kur jāmācās un jādomā par attīstību, tāpēc šogad 10 teles paliks nepārdotas ganāmpulka atjaunošanai, tāpat plānots izpirkt dažus nomātos zemes gabalus, teic Silvija Baļčūne.
Uzziņai
Dabas parkā „Daugavas loki”:
· zāle jānopļauj līdz 15. septembrim
· aizliegts uzart bioloģiski vērtīgos zālājus
· zāle jāpļauj virzienā no malām uz centru, lai samazinātu dzīvnieku bojā eju
· aizliegts ierīkot publisku dabas tūrisma un izziņas infrastruktūru
· nedrīkst veikt koku ciršanu galvenajā cirtē
· piešķir kompensāciju īpašniekiem par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem
MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU
