Sākot izstrādāt nākamā gada valsts budžetu, valdošās koalīcijas pārstāvji vienojušies atteikties no t.s. deputātu kvotām. Par to šonedēļ žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Viņš uzsvēra, ka papildu līdzekļi tiks virzīti ministriju prioritātēm un programmām, tāpēc “kvotu princips netiks iedarbināts”.
Jāteic, ka ideja atteikties no „deputātu kvotām” valsts budžetā izskanējusi jau iepriekš.
Jautājums par to, kā deputāti sadala valsts finansējumu, tiek diskutēts katru gadu. Arī pērn nonāca uzmanības centrā, jo deputāti visus pārsteidza ar savu nevaldāmo apetīti, plānoto nepilno trīs miljonu vietā iztērējot 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Lielākoties tiek pārmests, ka šī nauda, kas turklāt nenāk no pasu deputātu kabatas, tiek izdalīta pa „draugu būšanai”.
Ko no zīmē deputātu kvotas? Pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam nonāk Saeimā, koalīcijas partijas vienojas, cik daudz valsts līdzekļu deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem. Šādas kvotas ieviestas jau deviņdesmito gadu sākumā, taču beidzamajos gados pret tām iestājas sabiedrība par atklātību „Delna”,Valsts kontrole un KNAB.
No kopējā katla pērn Latgalei bija iedalīti vien aptuveni 4,38 mlj. eiro, turklāt naudas sadalījums bija visai raibs -- no ieguldījuma nopietnu objektu būvniecībā līdz pat atsevišķu dievnamu jumtu remontiem un dažādiem sīkumiem.
Visu rakstu lasiet 25.augusta numurā.
